śrī-vṛndāvane śrī-rādhayā saha viharan śrī-kṛṣṇo vṛndāvana-śobhāṁ varṇayan tasyā evotkarṣam āviṣkaroti |
he rādhe ! iti prakaraṇa-balād unneyam |
sthala-kamalaṁ kartṛ alīnāṁ gītais te tava caraṇaṁ stauti |
tathā kundarājī kunda-puṣpa-kalikā-śreṇir api atinamrā satī rada-tatiṁ danta-paṅktiṁ vandate |
tathā bimba-mālā bimba-phala-śreṇir api tavādharam anu vāraṁ vāraṁ bhajantī satī lambate avasraṁsamānā vartate |
ata eveyaṁ vṛndāṭavī tava vaśyā adhīnā nivasati vartate |
paśyety asya pūrvavad vākyārtha eva karma |
hariṇīr viḍambayasi netra-khelayā lalitair latāḥ pika-kulaṁ kaloktibhiḥ | śikhinaś ca kuntala-kalāpa-vibhramair smita-ruci-virājitaṁ te mukham iva nīrajayaty adhīrākṣi | nīraja-bāndhava-duhitur nīraja-rājī marud-bhramitā ||
[vi.mā. 5.41]
pariṇata-vara-bīja-spardhi-dantoru-bhāsaḥ kusumam upahasantyās tanvi danta-cchadena | phala-vijayi-kucāyās tvad-bhayād dāḍimīyaṁ mṛdula-pavana-dolā-dambhataḥ kampate’dya ||
[vi.mā. 5.50]
uddhūra-maraṁda-mattā ruddhe sāreṇa gaṁdha-visāreṇa | iha mañjula-malligeṇa rolambā haṁta guñjaṁti ||
[vi.mā. 5.51]
pītāti-sūkṣma-śikhara campaka-kalikeyam āyatā bhāti | mānavatī-hṛn-mathanī haimī kāmasya śaktir iva ||
[vi.mā. 5.53]
kuñja-vihāry-aṣṭakaṁ ca, yathā—
avirata-rati-bandhu-smeratā-bandhura-śrīḥ kavalita iva rādhāpāṅga-bhaṅgī-taraṅgaiḥ | mudita-vadana-candraś candrakāpīḍa-dhārī mudira-madhura-kāntir bhāti kuñje vihārī ||
tata-śuṣira-ghanānāṁ rāgam ānaddha-bhājāṁ janayati taruṇīnāṁ maṇḍale maṇḍitānām | taṭa-bhuvi naṭarāja-krīḍayā bhānu-putryā vidadhad-atula-cārīr bhāti kuñje vihārī ||
śikhini kalita-ṣaḍje kokile pañcamāḍhye svayam api nava-vaṁśyoddāmayan grāma-mukhyam | dhṛta-mṛga-mada-gandhaḥ suṣṭhu gāndhāra-saṁjñaṁ tribhuvana-dhṛti-hārī bhāti kuñje vihārī ||
anupama-kara-śākhopātta-rādhāṅgulīko laghu laghu kusumānāṁ paryaṭan bāṭikāyām | sarabhasam anugītaś citra-kaṇṭhībhir uccair vraja-nava-yuvatībhir bhāti kuñje vihārī ||
ahiripu-kṛta-lāsye kīcakārabdha-vādye vraja-giri-taṭa-raṅge bhṛṅga-saṅgīta-bhāji | viracita-paricaryāś citra-tauryatrikeṇa stimita-karaṇa-vṛttir bhāti kuñje vihārī ||
diśi diśi śuka-śārī-maṇḍalair gūḍha-līlāḥ prakaṭam anupaṭhadbhir nirmitāś carya-pūraḥ | tad atirahasi vṛttaṁ preyasī-karṇa-mūle smita-mukham abhijalpan bhāti kuñje vihārī ||
tava cikura-kadambaṁ stambhate prekṣya kekī nayana-kamala-lakṣmīr vandate kṛṣṇa-sāraḥ | alir alam alakāntaṁ nauti paśyeti rādhāṁ sumadhuram anuśaṁsan bhāti kuñje vihārī ||
madana-tarala-bālā-cakravālena viṣvag- vividha-vara-kalānāṁ śikṣayā sevyamānaḥ | skhalita-cikura-veśe skandha-deśe priyāyāḥ prathita-pṛthula-bāhur bhāti kuñje vihārī ||
arghyaṁ kuṭmalakair maranda-paṭalaiḥ pādyaṁ parāgair madhu- syandārdrair anulepanaṁ kisalayaiḥ puṣpaiś ca bhūṣāṁ phalaiḥ | naivedyaṁ pavanāhatair avayavair nṛtyaṁ madāli-svanair gītaṁ kalpayatā harir vana-gato vallī-cayenārcitaḥ ||
[a.kau. 5.26]
ekenānila-capalena patra-haste- nārautsīt stavaka-payodharaṁ pareṇa | ākṣepaṁ na na na na neti cañcalāli- bhrū-bhaṅgyā vādhita hariṁ vilokya vallī ||
[a.kau. 5.27]
santrāsaṁ kisalaya-pāṇi-kampanena protsāhaṁ kusuma-mayena susmitena | roṣaṁ ca bhramara-ghaṭākaṭākṣa-pātair āsanne madhubhidi vīrudho’bhyanaiṣuḥ ||
[a.kau. 5.28]
sīmantopari bandhu-jīva-kusumaṁ sindhūra-bindu-kṛtaṁ citrair navya-dalair vyadhāyi makarī gaṇḍe nakhāgra-kṣataiḥ | cakre kañculikā payodhara-bhare nānā-prasūna-cchadaiḥ kṛṣṇena praṇayātur eka-rabhasas tasyām abhivyañjitaḥ ||
[a.kau. 5.29]
upagīyamāna udgāyan vanitā-śata-yūthapaḥ | mālāṁ bibhrad vaijayantīṁ vyacaran maṇḍayan vanam ||
[bhā. 10.29.44]
tataś ca kṛṣṇopavane jala-sthala- prasūna-gandhānila-juṣṭa-dik-taṭe | cacāra bhṛṅga-pramadā-gaṇāvṛto yathā mada-cyud dviradaḥ kareṇubhiḥ ||
[bhā.pu. 10.33.25]
vṛndāvana-krīḍopalakṣaṇatayā hindolotsava-vasantotsavādayaś ca śrī-grantha-kāra-caraṇair vistara-bhītyā mūla-granthe tyaktvā api mādhuryāvahatvād vṛndāvana-līlāyā aṅgatvāc ca ṭīkāyāḥ katicit te utthāpyante |
tatra hindolotsavo, yathā gītāvalau—
nipatati parito vandana-pālī | taṁ dolayati mudā suhṛd-ālī ||
vilasati dolopari vanamālī | tarala-saroruha-śirasi yathālī || dhruva ||
janayati gopī-jana-karatālī | kāpi puro nṛtyati paśupālī ||
ayam āraṇyaka-maṇḍana-śālī | jayati sanātana-rasa-paripālī ||
[gītāvali 5]
hindolikāyāṁ sahasāli-vṛndair āndolitāyāṁ balavac calantyām | udvelitāṅgī kila cañcalākṣī sāliṅgya kāntaṁ lalanālalambe ||
[go.lī. 15.54]
tayor bhraśyat-kaiśyaṁ mitha iha calat-kuṇḍala-yuge tathā cañcat-kāñcī-stavaka-paṭalaṁ tat-samudaye | parimlāyan-mālya-dvayam api calat-kaṅkaṇa-vare dṛḍhaṁ dolāndole sati sapadi sandānitam abhūt ||
[go.lī. 15.55]
atha vasantotsavo, yathā gītāvalau—
abhinava-kuṭmala-guccha-samujjvala-kuñcita-kuntala-bhāra | praṇayi-janerita-vandana-saha-kṛta-cūrṇita-vana-ghana-sāra ||
jaya jaya sundara nanda-kumāra | saurabha-saṅkaṭa-vṛndāvana-vihita-vasanta-vihāra || dhruva ||
adhara-virājita-mandatara-smita-lobhita-nija-parivāra | caṭula-dṛg-añcala-racita-rasoccala-rādhā-madana-vikāra ||
bhuvana-vimohana-mañjula-nartana-gati-valgita-maṇi-hāra | nija-vallabha-jana-suhṛt-sanātana-citta-viharad-avatāra ||
[gītāvali 3]
prema-karambita-rādhā-cumbita-mukha-vidhur utsava-śālī | dhṛta-candrāvali-cāru-karāṅgulir iha nava-campaka-mālī ||
madhuripur adya vasante | khelati gokula-yuvatibhir ujjvala-puṣpa-sugandha-dig-ante ||dhruva||
nava-śaśi-rekhā-likhitāvaśākhā-tanur atha lalitā-saṅgī | śyāmalayāśrita-bāhur udañcita-padmā-vibhrama-raṅgī ||
bhadrālambita-śaivyodīrita-rakta-rajo-bhara-dhārī | paśya sanātana-mūrtir ayaṁ ghana-vṛndāvana-ruci-kārī ||
[gītāvali 38]
vikirati yantreritam agha-vairiṇi rādhā kuṅkuma-paṅkam | dayitāmayam api siñcati mṛgamada-rasa-rāśibhir aviśaṅkam ||
viharati saha rādhikayā raṅgī | madhu-madhure vṛndāvana-rodhasi harir iha harṣa-taraṅgī ||dhruva||
kṣipati mitho yuva-mithunam idaṁ navam aruṇataraṁ paṭavāsam | jitam iti jitam iti muhur api jalpati kalpayad-atanu-vilāsam ||
subalo raṇayati ghana-kara-tālī jitavān iti vanamālī | lalitā vadati sanātana-vallabham ajayat paśya mamālī ||
[gītāvali 40]
mauna-vrataṁ tyaktum ivānya-puṣṭāḥ kaṇṭhaṁ kaṣāyeṇa viśodhayantaḥ | sārdhaṁ pikībhiḥ kala-kaṇṭha paśya mākandam udyan-mukulaṁ prayānti ||
[go.lī. 12.71]
vāsantī svarṇa-yūthī-mukha-hasita-latālībhir āliṅgitāṅgī phulleyaṁ campakālī bakula-tatir iyaṁ sāpi tāpiñcha-mālā | seyaṁ punnāga-vīthī sutilaka-vitatiḥ sā tv iyaṁ cūtapālī śreṇīyaṁ vañjulānāṁ vilasati purataś cāvaliḥ keśarāṇām ||
[go.lī. 12.72]
punnāgāḥ saptalābhir vidhumukhi bakulāḥ sal-lavaṅgāvalībhiḥ kubjābhiḥ kovidārāḥ sudati rurucire campakāḥ ketakībhiḥ | te’śokāḥ svarṇa-yūthī-tatibhir iha lasat-kiṁśukāḥ pāṭalībhir vāsantībhī rasālāḥ sita-śata-dalikā-śreṇibhiḥ keśarāś ca || ||
[go.lī. 12.73]