viyuktayos tān pūrva-rāgata iti ukta-krameṇa sudūra-pravāsa-vaśāt virahiṇor yūnor nāyikā-nāyakayor dvayor eva pāratantryād dhetor eva durlabhālokayor ya upabhogasyātireka ādhikyaṁ sa samṛddhimān sambhogaḥ kīrtyate |
sampannādi-sambhoge durlabhālokyatvasya dvayoḥ pāratantryaṁ na kāraṇam, kiṁ tv ekasyā nāyikāyā eva tasyā hi śvaśru-patiṁ-manya-pitrādīnām adhīnatvaṁ tair vāryamāṇatvaṁ ca |
evaṁ ca vāryamāṇatvādhīnatva-hetuke daurlabhye saty upabhogātireke, bahu vāryate yataḥ khalv iti, yatra niṣedha-viśeṣaḥ sudurlabhatvaṁ ca yan mṛgākṣīṇām ity ādīny eva pramāṇāni prāg evoktāni |
vāryamāṇatva-daurlabhyādhikye upabhogādhikyaṁ yukti-siddham eva tadādhikyaṁ tatra lalita-mādhava-kathāyām eva draṣṭavyam |
pāratantryād ity anena dvayor māna-hetukaṁ durlabhālokatvaṁ vyāvṛttam |
pāratantrya-rāhityādarśanāt pratyuta pāratantrya-paramāvadhitvam eva tat-kathāyāṁ dṛṣṭaṁ yatra datta-śapathā nava-vṛndāpi rahasyaṁ ca vaktuṁ na prabhavatīti |
pāratantryād dhetoḥ viyuktayor ity artho’pi nātra ghaṭate |
viyuktayor iti viyogo’yaṁ sudūra-pravāsabhavo’vaśyaṁ vyākhyeya eva |
sa ca sudūra-pravāso mathurāgamana-rūpa eka eva tatra pāratantryād iti kāraṇopādānam avyāvṛttikam akiñcitkaram eveti |
kiṁ cāyaṁ samṛddhimān sambhogo lakṣaṇodāharaṇa-dṛṣṭyā lalita-mādhavokta-kathā-krameṇa prakaṭa-līlāyām eva tatrāpi sakṛd eva sambhavati |
nityatvaṁ tv asya prāk pradarśitam eva |
evaṁ ca sudūra-pravāsānte dāmpatye saty apāratantrye eva samṛddhimān saṅkṣipta-saṅkīrṇa-sampannā evaupapatye iti vyākhyā-prasiddhir naiva grantha-kṛd-āśaya-sparśinīti budhyate |
pāratantryābhāva eva dāmpatya eva samṛddhimān iti yadi teṣām āśayas tarhi,
sakhyas tā militā nisarga-madhura-premābhirāmīkṛtā yāmī me samagaṁs tu saṁstavavatī śvaśrūś ca goṣṭheśvarī | vṛndāraṇya-nikuñja-dhāmni bhavatā saṅgo’yaṁ raṅgavān saṁvṛttaḥ kim ataḥ paraṁ priyataraṁ kartavyam atrāsti me ||
[la.mā. 10.36]
nanu sakhyas tā militā ity ādau “kim ataḥ paraṁ kartavyam atrāsti me” iti vṛndāvaneśvaryā vākyena pāratantryābhāva-maye dāmpatya evānandādhikyam avasīyate |
tatraiva tad-anantaram api tayā punaś coktam—
yā te līlā-rasa-parimalodgāri-vanyāparītā dhanyā kṣauṇī vilasati vṛtā māthurī mādhurībhiḥ | tatrāsmābhiś caṭula-paśupī-bhāva-mugdhāntarābhiḥ saṁvītas tvaṁ kalaya vadanollāsi-veṇur vihāram ||
[la.mā. 10.38]
asyārthaḥ—līlā-padāni rāsādi-līlā-cihnāny eva parimalās tad-udgāriṇī yā vanyā vana-samūhas tayā parītā vyāptā mādhurī mathurā ceti dvirūpa-kośāt, adūra-bhavaś ca ity aṇā madhurāyā adūra-bhavā yā kṣauṇī mathurātaḥ sārthagavyūty-uttarā śrī-vṛndāvana-nāmnīti dvārakā-stha-nava-vṛndāvanaṁ vyāvṛttam |
kīdṛśī ? mādhurībhis tatratya-giri-nadī-vṛkṣa-paśy-pakṣy-ādi-mādhuryair vṛtā |
tatraivāsmābhir api kīḍrśībhiḥ ? caṭulāś capalā yāḥ paśupyo gopyas tad-bhāvena mugdhāny antarāṇi antaḥkaraṇāni yāsāṁ tābhiḥ |
atra caṭuleti strīṇāṁ cāñcalyam upapati-ratatvam eva vyanakti |
cañcaleyaṁ strīty ukte tathaiva loka-prasiddheḥ |
tathā paśūn pāntīti paśupā gopās teṣāṁ striya iti puṁyoga eva ṅīp, na tu jātau hi gopādi-śabda eva rūḍho, na tu paśupa-paśu-cārakādi-śabdo lokeṣv aprasiddher eva prasiddho vā caṭula-padam evātra tāsāṁ parakīyātvaṁ vyanakti |
kanyānāṁ vā vyūḍhānāṁ vā cāñcalyaṁ hi para-puruṣāsaktim eva vyanakti |
mugdheti maugdhyam atra viveka-śūnyatvaṁ taṁ caihika-pāratrika-dharmollaṅghana-rūpam eva |
tvaṁ ca kīdṛśaḥ ? vadanollāsi-veṇur nārī-janānukarṣaka-veṇuḥ |
vihāraṁ rāsa-vana-vihāra-naukhelā-dānalīlādikam |
tena samprati tvaṁ rājendras tavāhaṁ patnī paṭṭa-mahiṣī pativrataiveti dāmpatyam idam abhilaṣaṇīya-vastunaḥ pratikūlam eveti bhāvaḥ |
tataḥ paraṁ tu “priye tathāstv” iti śrī-kṛṣṇasyoktyā vraja-bhūmāv aupapatyam eva, na dāmpatyam iti grantha-kṛd-āśayo’vagamyate |
nanu kathaṁ grantha-kṛdbhir eva vraja-sundarīṇāṁ dvārakāstha-nava-vṛndāvane lalita-mādhave śrī-kṛṣṇena vivāho varṇitaḥ |
yadi ca tatra varṇitas tadā kvācitke kalpe dantavakra-vadhānantaraṁ vraja-bhūmāv āgatena śrī-kṛṣṇena bhāgavatāmṛta-dhṛta-pādmottara-khaṇḍīya-gadya-padya-kathāyām anukto’pi tāsāṁ vivāho yuktyā abhyupagantavya eva syāt |
tāsāṁ dvārakāyāṁ vivāho hi na kevalaṁ niṣpramāṇaka eva |
yad uktaṁ pādma-dvātriṁśad-adhyāye kārttika-māhātmye—kaiśore gopa-kanyās tā yauvane rāja-kanyakāḥ iti |
skānde prabhāsa-khaṇḍe ca gopyāditya-māhātmye paṭṭa-mahiṣīr uddiśya—ṣoḍaśaiva sahasrāṇi gopyas tatra samāgatāḥ iti |
ataḥ pūrṇatamasya śrī-vṛndāvanendrasyaiva dvārakā-nātho, yathā pūrṇa-prakāśas tathaiva pūrṇatamānāṁ tadīya-hlādinī-śaktīnāṁ vraja-sundarīṇāṁ pūrṇa-rūpā rukmiṇī-satyabhāmādyāḥ bhīṣmaka-satrājid-ādīnāṁ sutās tāsāṁ vivāho dvārakāyāṁ samucita eva, na tu pūrṇatama-dhāmni vraja-bhūmau varṇayituṁ śakyaḥ, samarthāyā rateḥ samañjasatvāpatteḥ |
caṭula-paśupī-bhāva-mugdhety-ādi-prārthanā-prātikūlyāc ca |
yathā dvārakā-nātho hi vraja-rāja-nandana evāhaṁ samprati vasudeva-sūnur dvārakāyām asmīty abhimanyate tatraiva paṭṭa-mahiṣyo’pi candrabhānv-ādi-sutāś candrāvaly-ādyā eva vayaṁ samprati bhīṣmakādi-sutāḥ śrī-kṛṣṇena vyūḍhā evābhūmety abhimanyate |
śrī-kṛṣṇasya yathā vṛndāvanīya-līlāyām utkarṣa-buddhis tathaivāsām api caṭula-paśupī-bhāve rasādhikyād iti dik ||