pratyutpanna-dhiyā sa-pratibha-buddhinā ||
kadācit śrī-rādhāyā mānam anyopāyair asādhyaṁ niścitya parama-rasikendra-vṛnda-śiroratnena śrī-kṛṣṇena kapaṭa-kalpita-nija-duṣṭa-kṛmi-daṁśanākhyānena tāṁ bhaya-santrasta-vyākulāṁ vidhāya, tasyā māno’panīta iti tad-vilakṣaṇa-ceṣṭitaṁ vṛndā paurṇamāsyāḥ savidhe sa-smitam āvedayati |
pāṇau haste viṣaye, pañca mukhāni yasyeti teneti prasiddha-duṣṭa-kṛmito vailakṣaṇyena tasyātighoratvaṁ dhvanitam |
śleṣeṇa pañca eva mukhāni sahāya-bhūtatvāt pradhānāni bāṇāni yasya tena kāmena |
atra duṣṭa-kṛimiṇety asya viśeṣaṇaṁ tadvad duḥkha-dāyitvāt |
roṣād iti daṁśasya tīvratvaṁ dyotitam |
iti vyājāt evaṁ-vidha-miṣāt hetoḥ kūṇita-locanaṁ kuñcita-netraṁ yathā syāt tathā vraja-patau śrī-kṛṣṇe vaktraṁ mukhaṁ vyābhujya vakrīkṛtya sthite sati tad-anu sadyas tat-kṣaṇam eva projjhitā santyaktā roṣa-vṛttir māno yayā sā gāndharvikā |
kiṁ vṛttaṁ ? ity asakṛt naika-vāraṁ vyākulā satī jalpantī amunā vraja-patinā kartrā smita-bandhur āsyaṁ yathā syāt tathā cumbitā ||