ādhidaivika-bhaya-kṛta-rasāntaram udāhṛtya ādhibhautika-bhayaja-rasāntaram udāharati—yathā veti |
ekadā +viśeṣāyāḥ pragāḍha-mānaṁ vīkṣya tad-upaśamanāya sāmādy-upāya-vṛndaṁ racite’pi śrī-kṛṣṇena paramāsādhyaṁ matvā tasmin cintayati sati daiva-yogāt tadaiva vrajāgatasya kaṁsa-prahita-vṛṣāsurasya sacītkāra-ghora-garjanena tasyā mānaḥ praśānta iti śrī-kṛṣṇaḥ samayāntare madhumaṅgalena pṛṣṭaḥ san taṁ praty uvāca |
sakhe he madhumaṅgala ! sāmādiṣūpāyeṣu vyarthonnatiṣu vigatārtha-śakti-vaibhaveṣu satsu, tathā tat-sakhīnāṁ cāturye māna-bhaṅgy-arthaṁ nānā-vidha-pāṭave ca śithilatāṁ komalatvaṁ gatavati sati, sadyas tadaiva ukṣadanujaḥ ariṣṭa-nāmā vṛṣabhākāra-dānavaḥ cītkāreṇa saha vartamānaṁ rūkṣa-svanitam atiniṣṭhura-śabdam akarot |
kiṁ-bhūtaṁ tat ? viśākhāyāḥ kopa eva jvaras taṁ harati tasmin vihito yo mantras tat-pratinidhiṁ tat-sadṛśam |
ata etad-anantaraṁ tad-duḥsahogra-dhvani-śravaṇa-trastayā tayā tasmin svayaṁ-grahāśleṣaś ca kṛta iti jñeyam |
anyathā parama-bhīros tasyās tādṛśo’py ahite dhairyaṁ kathaṁ syāt, kena vā liṅgena māna-tyāgo jñātaḥ syād iti |
mayi vyagre tasyā praṇaya-kalaha-mlāna-manasaḥ prasāde rādhāyāḥ pada-patanam āripsitavati | akasmād ambhoda-vyatikara-kṛtaḥ sphūrjathur abhūt sakhe trāsād eṣā sapadi mama kaṇṭhaṁ dhṛtavatī || ||
[a.kau. 8.162]