kevalam ekaṁ dainyam evālambya āśritya ||
kadācit pālī-nāmnyāṁ yūtheśvaryāṁ māninyāṁ vṛttāyāṁ satyāṁ tad-dhṛdaya-tattva-kovidaḥ śrī-kṛṣṇaḥ sāmādyair upāyais tan-mānam aparihāryām iva manvānaḥ kevalaṁ caraṇa-pātenaiva tam atigāḍham apy apasāritavān ity etad-vṛttaṁ vṛndā śrī-paurṇamāsyāḥ savidhe nivedayati |
kṣitau pṛthivyāṁ luṭhitaḥ patitaḥ śikhaṇḍā-pīḍo barha-mukuṭaṁ yatra tad yathā syāt tathā ārād dūrata eveti svasyāparādhitva-manana-śaṅkayātidainyodayāt |
mukunde śrī-kṛṣṇe praṇāmaṁ racayati kurvati |
kim-bhūte ? rati-kāntaḥ kāmas tasya stomo vṛndaṁ tasmād api kānte kamanīye’timadhure ity arthaḥ |
idam atisahasā māna-tyāge kāraṇam ekam |
anantaraṁ vara-tanuḥ pālī nayane eva jaladharau tābhyāṁ bāṣpāṇām aśrūṇāṁ vṛṣṭiṁ varṣāṁ kurvatī satī iha kuñja-sadane māna eva grīṣmaḥ tan-nāma-rtuḥ tasya nāśaṁ śāntiṁ śaśaṁsa kathayati sma |
dhūli-dhūsarita-candrakañcalaś candrakānta-mukhi vallabho janaḥ | arpayan muhur ayaṁ namaskriyāṁ bhikṣate tava kaṭākṣa-mādhurīm ||
[vi.mā. 4.46]
śiraś chāyāṁ kṛṣṇaḥ svayam akṛta rādhā-caraṇayor bhujāvallī-cchāyām iyam api tadīya-pratikṛtau | prasādau jīyās tām api guru-samakṣaṁ sthitavatoḥ || [pa. 241]
parimlāne māne mukha-śaśini tasyāḥ kara-dhṛte mayi kṣīṇopāye praṇipatana-mātraika-śaraṇe | tayā pakṣma-prānta-vraja-puṭa-niruddhena sahasā prasādo bāṣpeṇa stana-taṭa-vimuktena kathitaḥ || [a. 25] sutanu jahihi kopaṁ paśya pādānataṁ māṁ na khalu tava kadācit kopa evaṁ vidho'bhūt | nayana-jalam analpaṁ muktam uktaṁ na kiñcit ||
[a. 39]
dūrād utsukam āgate vivalitaṁ sambhāṣiṇi sphāritaṁ saṁśliṣyaty aruṇaṁ gṛhīta-vasane kopāñcita-bhrū-latam | māninyāś caraṇānati-vyatikare bāṣpāmbu-pūrṇekṣaṇaṁ cakṣur jātam aho prapañca-caturaṁ jātāgasi preyasi || ||
[a. 49]