yugapat sama-kālam eva kuñje khelator eva dvayoḥ śrī-rādhā-kṛṣṇayor nirhetu-māna-mādhurīm āsvādayantī vṛndā āha—kuñja iti |
atra sukha-samaye akasmān mayā māne kṛte |
adya drakṣyāmi kim iyaṁ pratipadyata iti vibhāvya śrī-kṛṣṇena mānaḥ kṛtaḥ |
ayaṁ cen mithyā-mānaṁ karoti, tarhy aham api kiṁ mānaṁ kartuṁ na śaknomi mānas tv āsmākīnaḥ sva-dharma eva |
adya drakṣyāmi āvayor madhye māna-bhaṅgaḥ prathamaṁ kasya syād iti vibhāvya śrī-rādhayāpi mānaḥ kṛtaḥ |
ity akāraṇa-māna-prakāro jñeyaḥ |
smitasya vimuṣite caurye vāṁ yuvayoḥ kāpy anirvacanīyā yogyā abhyāso’sti |
abhyāsaḥ khuralī yogyā iti trikāṇḍa-śeṣaḥ |
yayā yogyayā balavati krīḍā-vāde kely-antarāye vastuni dvayor eva yuvayor māna-bhaṅgo nāsti |
tena yuvābhyāṁ kuñja-krīḍāyāṁ sukhaṁ nopapadyate, kiṁ tu krīḍā-vāda eva svecchayaiva kṛta-mānānyathānupapatter iti vakroktir vyaṅgyā ||
viṣṇudāsaḥ : kuñja iti krīḍā-nikuñja-mandire viharator api śrī-śyāmā-kṛṣṇayor akasmād eva praṇaya-mānam ākalayya vṛndā tau prati bhaṅgyāha—nata-śirāḥ namrāsyaḥ tūṣṇīm asi maunaṁ kṛtvā vartase | maune tu tūṣṇīṁ tūṣṇīkam ity avyaya-vargāt | he śyāme ! tvam api kiṁ vā vimukhī bhūtvā cirād ity atrāpi yojyam | kṣaṇaṁ praṇidhāya punar bhaṅgyāha—jātam iti vīpsā tu vakṣyamāṇārthasya niścaya-dārḍhyāya | smita-vimūṣitaṁ manda-hasitasya saṁvaraṇaṁ yatra tasmin krīḍā-vāde līlā-rūpa-vivāde | kiṁ-bhūte ? balavati mahati kāpi yogyā abhyāsaḥ |
utkalikā-vallaryām api, yathā—
parasparam apaśyatoḥ praṇaya-māninor vāṁ kadā dhṛtotkelikayor api svam abhirakṣator āgraham | dvayoḥ smitam udañcaye nudasi kiṁ mukundāmunā dṛganta-naṭanena mām uparamety alīkoktibhiḥ ||
[u.va. 63]
paśyāmo mayi kiṁ prapadyata iti sthairyaṁ mayālambitaṁ kiṁ mām ālapatīty ayaṁ khalu śaṭhaḥ kopas tayāpy āśritaḥ | sa-vyājaṁ hasitaṁ mayā dhṛti-haro bāṣpas tu muktas tayā || ||
[a. 24]