tatreti vipakṣa-saṁjñayā pratipakṣa-nāyikāyā nāmnā āhvānaṁ sambodhanam |
āhvānam iti vipakṣa-pakṣa-nāmoccāraṇa-mātrasyāpy upalakṣaṇam |
āsāṁ sarvāsām eva nāyikānām īrṣyātiśayasya akṣānty-udrekasya kāraṇaṁ hetuḥ, yataḥ maraṇād api duḥkhadaṁ gotra-skhalanam ||
rādheti | ekadā śrī-rādhayā saha krīḍāṁ kṛtvā tan-mandirāt sva-gṛhāyāgacchatā śrī-kṛṣṇena pathi yadṛcchayopasāditā candrāvalī rādhe iti nāmnā sambodhitā, tatas tayāpi tad-ucita suṣṭhu-vilakṣaṇa-pratyuttarataḥ sa nirjita iti tayor mithaḥ saṁlāpa-kautukaṁ bilvamaṅgala-caraṇair varṇyate | ūcivān uktavān | he rādhe ! tava kṣemaṁ kuśalam iha vraje iti evaṁ tasya śrī-kṛṣṇasya | he kaṁsa ! kṣemam | tataḥ vismita-cittaḥ san śrī-kṛṣṇaḥ punar āha—aye vimugdha-hṛdaye śobhanāśaye !tavedṛśa-viparyaya-jñānaṁ kathaṁ jātam ity arthaḥ | kiṁ vā, mūḍha-buddhe mayi kṛṣṇe kaṁsa iti jñānāt | mugdhaḥ sundara-mūḍhayoḥ nija-bhrama-vilasitatvānusandhānāt vilajjitaḥ, ata eva nata-mukhaḥ | tathā smeraḥ tasyās tat-klālam everṣyottha-pratyuttara-cāturyā smita-yuktaḥ, smiṅ īṣad dhasane nami-kampi-smy-ajasa-kama-hiṁsa-dīpo raḥ
[pā. 3.2.167]
vipināntare milantī madhura-rasā śitala-sparśā | amṛta-mayī tvad-virahe samajani mama tāpa-nuttaye rādhā ||
[vi.mā. 4.9]
sarojākṣi parokṣaṁ te kadāpi hṛdayaṁ mama | na spraṣṭum apy alaṁ bādhā rādhā tvākramya gāhate ||
[la.mā. 1.42]
puras tanvyā gotra-skhalana-cakito'haṁ nata-mukhaḥ pravṛtto vailakṣyāt kim api likhituṁ daiva-hatakaḥ | sphuṭo rekhā-nyāsaḥ katham api sa tādṛk pariṇato gatā yena vyaktaṁ punar avayavaiḥ saiva taruṇī || ||
[amaru 46]