cinteti—pūrva-rāga-prasaṅge kṛṣṇa-nāmādi-śravaṇa-citrapaṭa-darśana-jāta-bhāvāyāḥ śrī-rādhāyāḥ udvegātirekām ālakṣya jāta-tattvāpi viśākhā tāṁ tat-kāraṇaṁ pṛcchati |
cintāyāḥ santatiḥ śreṇis tad-anavacchinnā |
adya sampratīti itaḥ-pūrvam asyā īdṛk-ceṣṭādy-anavalokanāt |
kiṁ kathaṁ te tava kṛntati lopayati ? te sakhīti tad-avasthā-praśne yogyatoktā |
kiṁ vā, kathaṁ vā atisvedāmbhasāṁ ḍambaram udrekaḥ kartṛ tāmraṁ rakta-varṇam ambaraṁ vastraṁ kathaṁ vā balāt haṭhād eva kampaḥ vapuḥ-sthairyaṁ dehasya sthiratāṁ lumpati apanayati |
ata eva tathyaṁ satyaṁ yathā syāt tathā brūhi etat-kāraṇam iti śeṣaḥ |
nanv atijugupsāśrayatvāt gopyo’yam arthaḥ |
kvāpi vaktuṁ yukta iti cet, tatrāha—neti |
parijane deha-nirviśeṣa-supriya-sakhī-rūpe mādṛśi viṣaye saṅgopanasyāṅgīkṛtiḥ svīkāraḥ maṅgalā śubhadā na bhavatīty arthaḥ |
vidagdha-mādhava evānyad api lalitā-viśākhe prati rādhoktir, yathā—
kiṁ svapnasya vilakṣaṇā gatir iyaṁ kiṁ jāgarasyāthavā kiṁ rātrer upasattir eva rabhasād ahnaḥ kim ahnāya vā | itthaṁ śyāmala-candrikā-paricaya-spandena sandīpitair antaḥ-kṣobha-kulair ahaṁ parivṛtā prajñātum ajñābhavam ||
[vi.mā. 2.4]
ālīnāṁ pratihāra-rodhana-vidhau vīkṣya prayatnāvaliṁ bālā tarkita-mādhavī-parimala-sphūrtir bhayād vepate | kiṁ cālokya sudhāṁśu-kānta-salila-syandān alinde kṣaṇād eṇāṅkodaya-śaṅkinī vikalatām ātanvatī murcchati ||
[vi.mā. 3.10]
no vidmaḥ kim u gauravaṁ gurkule kaulīnya-rakṣā-vidhau na śraddhā kim u durjanokti-garala-jvālāsu kiṁ no bhayam | udvegād anavasthitaṁ mama manaḥ kasyāpi megha-tviṣo yūnaḥ śrotra-gataiḥ ghuṇair iva guṇair antaḥ kṛtaṁ jarjaram ||
[a.kau. 5.40]
dṛṣṭiḥ śūnyā gamanam alasaṁ mānasaṁ nirvyavasthaṁ dehaḥ kṣāmas tava sakhi mukhaṁ ketakī-garbha-pāṇḍu | śvāso dīrghaḥ parijana-gaṇe maunam āyāsi rādhe sarvo dharmaḥ katham ayam abhūd ekadaivānyathaiva ||
[a.kau. 8.81]
kṛṣṇasya cañcala-kaṭākṣa-śareṇa bhinnaṁ śūlākaroṣi hṛdayaṁ tvam anaṅga kiṁ naḥ | bhasmīkṛtasya bhavato vṛṣabha-dhvjena kiṁ bhasmasān na hi kṛto bata bāhu-darpaḥ || ||
[a.kau. 8.101]