abhīṣṭeti gāḍha-gṛdhnutā suṣṭhu abhikāṅkṣā-śīlatvam, trasi-gṛdhi-dhṛṣ-iṅgi-paiḥ kuḥ [pā. 3.2.104] iti śīlādy-arthe klu-pratyayaḥ |
tvam iti śrī-kṛṣṇe jāta-rater api lajjayā nija-priya-sakhīṣv api sva-manoratha-prakāśayantyāḥ kasyāścid vraja-sundaryāḥ śrī-kṛṣṇa-darśane lālasātiśayaṁ tac-ceṣṭitair evāvagatyāpi kācit tat-priya-sakhī ajānatīva sa-kautukaṁ tāṁ pṛcchati |
udavasitāt gṛhāt sakāśāt, gṛhaṁ gehodavasitam ity amaraḥ |
niṣkrāmantī bahir nirgacchantī |
asāv iti tasyā pūrvāvasthā-smāraṇena niṣkramaṇādi-kriyāṇāṁ tadānīntana-jātatvaṁ dyotitam |
jhaṭiti śīghraṁ vraja-sīmani goṣṭha-kakṣāyām agaṇito’nādṛtaḥ gurubhyaḥ śvaśrv-ādibhyas trāso yayā sā |
kiṁ kathaṁ kṣipasi prerayasi ? bahuśo bahūn vārān, bahv-alpārthāc chas kārakād anyatarasyāṁ [pā. 5.4.42] iti kāraka-mātrād eva śas-vidhānāt, nīpāraṇye kadamba-vana-pradeśe ||