śrī-kṛṣṇa-viṣayakānurāgaṁ śrī-rādhāyā nānā-vidha-parīkṣayā niścityāpi paurṇamāsyām, tvayā nīto vāmaḥ phalaka-milad-aṅgo madhuripuḥ [vi.mā. 2.22] ity ādinā bahis tām upalabhamānāyāṁ satyāṁ śrī-rādhā citra-paṭa-stha-śrī-kṛṣṇam upālabhamānā svagatam āha |
he sakhi rādhe ! imaṁ divyaṁ kiśoraṁ dṛṣṭvā svasya dṛśau śiśiraya śītalīkuru ity evaṁ-bhūtāḥ parijanānāṁ viśākhādīnāṁ yā giraḥ tāsu yo viśrambhaḥ viśvāsitiśayas tasmāt hetoḥ tvam īkṣitaḥ asmābhir iti śeṣaḥ |
kiṁ-bhūtas tvaṁ ? vilāsa-phalāṅkitaḥ, vilāsena kautuka-viśeṣeṇa phale phalake’ṅkitaḥ lakṣitaḥ āvirbhūta iti yāvat |
śiva śiveti viṣāde vīpsā tad-atiśaye |
kathaṁ kena prakāreṇa jānīmaḥ |
tvāṁ kiṁ-bhūtāṁ ? niviḍo’titīvro yo baḍavā-vahni-jvālā-kalāpo baḍavāgni-tāpa-samūhas tad-vikāsinaṁ tad-vardhana-śīlam ity arthaḥ |
ajñāne hetuḥ—yato vayam avakra-dhiyaḥ akuṭila-buddhayaḥ parama-sarala-mataya ity arthaḥ |
parijana-vacana-viśvāse sahasā tan-nirīkṣaṇe cāyam eva hetuḥ |
anyad api vidagdha-mādhave paurṇamāsī-vacanena yathā—
tvayā nīto vāmaḥ phalaka-milad-aṅgo madhu-ripuḥ sukhāśābhiḥ krīḍā-kutukini kuto netra-padavīm | kukulāgni-jvālā-paṭala-kaṭu-kelir yad adhunā daśeyaṁ hanta tvāṁ jvalayati himāniva nalinim ||
[vi.mā. 2.22]
vraja-bhuvi kim aloki sañcarantyā yad iha vilikhya paṭe mamopanītam | kutukini kutukena te samastaṁ mama gatam eva hi jāti-jīvanaṁ ca || ||
[a.kau. 5.35]