puṣpāvacayāya vṛndāvanam āgatya kācid vraja-devī tatrādṛṣṭa-pūrva-parama-lokottara-saundaryādinā mahā-mohana-rūpaṁ śrī-kṛṣṇam akasmād eva vilokya tasmin jāta-bhāvā satī svāntaḥ-kṣobhānubhavena jagad evātmavan manyamānā sva-sakhīṁ taṁ pṛcchati—ayaṁ yuvā kaḥ ? yo jagad eva karma-bhūtam anaṅga-mayaṁ tat-pracuraṁ karoti |
yad vāsya nyakkṛta-koṭi-manmatha-saundaryasya sarvatra sphuraṇāt anaṅga-rūpaṁ karoti |
kiṁ-bhūtaṁ ? indīvarasya yat udaram antarālaṁ tasya sahodarā sadṛśī medurā sāndra-snigdhā śrīḥ kāntir yasya saḥ |
kiṁ kurvāṇaḥ ? dravat-kanaka-nibham agninā tapyamāna-svarṇa-puñja-sadṛśaṁ vāso’mbaraṁ dadhānaḥ |
punaḥ kiṁ-bhūtaṁ ? āmuktāni vicitra-vaidagdhyā grathitāni yāni mauktikāni nirupama-sutāra-muktās tair manoharaṁ vakṣo yasya saḥ |
āmuktaḥ pratimuktaś ca pinaddhaś cāpinaddhavat ity amaraḥ |
akasmād ekasmin pathi sakhi mayā yāmuna-taṭaṁ vrajantyā dṛṣṭo yo nava-jaladhara-śyāmala-tanuḥ | sa dṛg-bhaṅgyā kiṁ vākuruta na hi jāne tata idaṁ mano me vyālolaṁ kvacana gṛha-kṛtyo na lagate ||
[bha.ra.si. 3.5.27]
tathāham api tac-citto nidrāṁ ca na labhe niśi vedāhaṁ rukmiṇā dveṣān mamodvāho nivāritaḥ | tām ānayiṣya unmathya rājanyāpasadān mṛdhe mat-parām anavadyāṅgīm edhaso’gni-śikhām iva ||
[bhā.pu. 10.53.2]
mūla-granthe śrī-grantha-kāra-caraṇaiḥ prācūryāc chrī-kṛṣṇa-preyasīṣv eva prāyaḥ pūrvarāgādy-avasthā udāhṛtā dhṛtā santi |
kiṁ tv aucityāt kṛṣṇasyāpi prayoga-dṛṣṭyā tat-tat-sthāne kiñcit ṭīkāyāṁ likhyate |
tasyāḥ sakhe mukha-tuṣāra-mayūkha-bimbe dūrān mamākṣi-padavīm adhirūḍha-mātre | nirbandhataḥ śapatha-koṭibhir ambayāhaṁ nītaḥ kṣaṇād ahaha sadmani bhojanāya ||
[vi.mā. 2.30]
utkīrṇair iva citritair iva navodbhinnair ivodyad-vayaḥ- kunde vibhramitair iva smara-kalāśāne niśātair iva | magnonmagnatayālasair iva bhṛśaṁ lāvaṇya-vāpī-jale keyaṁ keli-kalā-nidhiḥ subala me ceto haraty aṅgakaiḥ ||
[a.kau. 2.1]
yad-avadhi yāmuna-kuñje ghana-rucir avalokitaḥ ko’pi | nalinī-dala iva salilaṁ tad-avadhi taralāyate ||
[padyā. 162]
puro nīla-jyotsnā tad anu mṛganābhī-parimalas tato līlā-veṇu-kvaṇitam anu kāṇcī-kala-ravaḥ | tato vidyud-vallī-valayita-camatkāra-laharī- taraṅgāl lāvaṇyaṁ tad anu sahajānanda udagāt ||
adya sundari kalinda-nandinī- tīra-kuñja-bhuvi keli-lampaṭaḥ | vādayan muralikāṁ muhur muhur mādhavo harati māmakaṁ manaḥ ||
yad-avadhi yamunāyās tīra-vānīra-kuñje muraripu-pada-līlā locanābhyām aloki | tad-avadhi mama cittaṁ kutracit kārya-mātre na hi lagati muhūrtaṁ kiṁ vidheyaṁ na jāne ||
yadavadhi yadunandanānanenduḥ sahacari locana-gocarībabhūva | tadavadhi malayānile’nale vā sahaja-vicāra-parāṅmukhaṁ mano me ||
asamañjasam asamañjasaṁ asamañjasam etad āpatitam | vallava-kumāra-buddhyā hari hari harir īkṣitaḥ kutukāt ||
śuṣyati mukhaṁ ūru-yugaṁ puṣyati jaḍatāṁ pravepate hṛdayam | svidyati kapolapālī sakhi vanamālī kim āloki ||
upari tamāla-taroḥ sakhi pariṇata-śarad-indu-maṇḍalaḥ ko’pi | tatra ca muralī-khuralī kula-maryādām adho nayati ||
[padyā. 164-170]
adyāloki ghana-prabhaḥ sakhi mayā kaścid vihāra-krame lola-kesara-mālikā-vilulita-grīvo hariḥ kānane | yaḥ sadyastana-kumbhi-kumbha-nikara-kṣode nakha-bhraṁsibhir muktaughair dhavalīkaroti yamunā-tīre nikuñja-sthalīḥ ||2.7||
no vā dṛṣṭa-carī na vā śruta-carī nāmāpi na jñāyate yasyāḥ kācana sā vyaloki vipine meghadyutir devatā | ānanda-drava-varṣiṇaḥ kim athavā hālālollāsinaḥ sauhityaṁ ca rujaṁ ca no vidadhate yasyāḥ kaṭākṣormayaḥ ||5.36||
gāhate gahanam īhatetarāṁ ardham ardham abhirāmam īhitam | bhāṣate vacanam unmadākulaṁ ko’yam indumukhi megha-meduraḥ ||9.4|| ||