pūrvodāharaṇe kaimutyam āpādayan tato’py atiśayatva-vivakṣayā tad-ākārāhāsa-mātra-sadṛśa-sthāvara-jāter api tamālasya sambandha-leśaja-saubhāgyaṁ mālatyām utprekṣamāṇāyāḥ śrī-rādhāyās tat-stavanena tad-atiśayaṁ darśayati—yathā veti |
śrī-vṛndāvana-pradeśe lalitayā saha puṣpāvacaārtham āgatā śrī-rādhā tatra tamāla-drumāvalanvinīṁ mālatīṁ dṛṣṭvā lalitāṁ sambodhya saślāgha-stutiṁ prāha—āli he lalite ! iyaṁ mālatī komalā iti mṛdulāpi duṣkaraṁ kaṭhorātmabhir api duranuṣṭheyaṁ sakāma-niṣkāmayor madhye katarat kiṁ-jātīyaṁ kiṁ-rūpaṁ vā tapaḥ akarot cakāra, purā pūrvasmin janmani samprati sthāvaratāt tat-karaṇa-yogyatābhāvāt |
nanu, katham evaṁ jñātam ? kiṁ vā, tapasaḥ phalam asyām ākalitam ? tatrāha—hanteti |
hanta niścaye anukampāyāṁ vā |
yā mālatī goṣṭha-pati-nandanaḥ śrī-kṛṣṇas tena sahopamā-varṇādi-sāmyāt sādṛśyaṁ yasya taṁ tamālaṁ tāpiñcha-drumam upagūhya samāliṅgya nandati virājate ||