jaihmyam iti tasya kṛṣṇasya jaihmyaṁ kauṭilyam ārtidatvaṁ pīḍā-dātṛtvaṁ nirvedāt svāvamānanāt hetoḥ bhaṅgyā vyapadeśena anyasya sukhadatvaṁ ca ||
aho tal-līlā-śravaṇād bahavo vyasanaṁ prāptā iti kiṁ vaktavyam ? vayam api tat-kapaṭokti-mohitāḥ satyaḥ mahā-duḥkha-samudra-magnā jātāḥ smety āha—vayam iti |
vayaṁ jihmasya kuṭilasya tasya vyāhṛtam |
na pāraye’haṁ [bhā.pu. 10.32.22] ity-ādikam, āyāsye [bhā.pu. 10.39.35] ity-antaṁ, muhur muhur api vacana-sahasraṁ ṛtaṁ satyam ivāsakṛc-chraddadhānāḥ viśvasantyaḥ etad dadṛśuḥ dadṛśima, tiṅāṁ tiṅo bhavanti iti chāndasa-vārtikāt |
kiṁ tat ? tasya nakhaiḥ sparśaḥ tena tīvraḥ smaraḥ tena rujaḥ pīḍāḥ, kiṁ vā, etad daśama-daśā-sannihita-duḥkhaṁ dadṛśuḥ |
vayaṁ kim-bhūtāḥ ? tasya nakha-sparśena muhuḥ svasmiṁs tac-cihna-darśanāt tīvrā smara-ruk yāsāṁ tathābhūtāḥ |
tatra dṛṣṭāntaḥ—hariṇyo yathā vayam iva svabhāvataḥ evājñāḥ kulikasya vyādhasyāpi rutaṁ ṛtaṁ niṣkapaṭam iva śraddadhānāḥ |
tatas tasya kulikasya nakhās tvad-bandhu-nakha-sadṛśā bāṇāḥ teṣāṁ sparśena sparśa-mātreṇa tīvrā smara-ruk asmat-smara-ruk-sadṛśī marma-pīḍā yāsāṁ tathābhūtāḥ satyaḥ etat asmad-duḥkha-sadṛśa-prāyaṁ duḥkhaṁ yathā paśyanti tadvat |
evaṁ jihmeti kauṭilyaṁ, tan-nakhety ādinā tasyārtidatvaṁ ca sphuṭam evākhyāya tad-upālambhe’pi nirvidyamānā svabhāvata eva purato ruvantaṁ taṁ
nārāyaṇa-mayaṁ dhīrāḥ paśyanti paramārthinaḥ | jagad dhana-mayaṁ lubdhāḥ kāmukāḥ kāminī-mayam ||
iti rītyā ayam asmākam ārti-śamanāya tad-vārtāṁ punar jalpatīti matvāha—upamantrin ! he dūta ! anavasthita-vasacas tasya jihmasya vārtā tvayā asmākam ārti-śamanāya kathyamānāpi pratyuta sāsmākam ārty-uddīpanī bhavatīti tāṁ tyaktvānyā vārtā bhaṇyatāṁ kathyatām |
tad-vārtā-vismaraṇa-pūrvakāna-vārtevāsmān sukhayatīti bhaṅgyā dhvanitam ||