ākṣepa-mudrayeti viśeṣya-padaṁ, kayāpi anirvācyayā |
gahanāyā dustarkayā tasya śrī-kṛṣṇasya ādinā kāṭhinya-śāṭhyādi gṛhītam ||
kamala-buddhyā pāda-mūle praviśantaṁ bhartur aparādhaṁ kṣamāpayiṣyantam iva taṁ matvāha—visṛjeti |
nija-śirasi dhṛtaṁ mama pādaṁ visṛja tyaja |
athāpy amuñcantaṁ taṁ solluṇṭham āha—vedmīti |
anyā na jānātu, ahaṁ tu vedmi tvāṁ tvadīya-svāminaṁ yuvayoḥ śīlaṁ ca sarvaṁ jānāmi |
tad evāha—mukundāt abhyetya śikṣitvā dautyair dūta-karmabhiḥ cāṭu-kāraiḥ priyokti-racanābhiḥ anunaya-viduṣaḥ sa-vinaya-prārthanābhijñasya te tava sarvam ahaṁ vedmi |
tasya śiṣyatvāt tvam api mukundavad aviśvasanīya iti bhāvaḥ |
yad vā, te tavāsādhāraṇaiś cāṭukāraiḥ saha mat-pādaṁ visṛja mad-pādaṁ nija-cāṭukārāṁś ca yugapat tyajety arthaḥ |
kathambhūtaiḥ ? anunaya-viduṣo mukundād abhyetya kṛtair dūtya-kṛtyaiḥ |
nanu, svāmini ! tena preṣṭhena saha vigraheṇālaṁ, sakṛd aparādhaṁ kṣāntvā mayā tīrthena sandhir eva kartuṁ yujyate ? ity atra tasya kāṭhinya-śāṭhya-saṁvalitākṛtajñatām āpādayanty āha—svakṛteti |
sva-kṛte tad-artham eva visṛṣṭās tyaktāḥ apatyāni pūrva-siddhānta-rītyā devara-bhaginy-ādīnām apatyāni patayaś ceti iha-lokāḥ anya-loko dharma-sādhyaś ca yābhis tā naḥ vāsṛjat |
kiṁ vā, sva-kṛte sva-sukhārtham evāsmān visṛṣṭāpatya-paty-anya-lokā akṛta akārṣīt |
itāś ca prāptāś ca vyasṛjat yato’kṛta-cetāḥ na vidyate kṛte upakṛte ceto yasya saḥ akṛtajña ity arthaḥ |
nu aho ! īdṛśe’smin kaṭhore śaṭha-vare kiṁ sandheyaṁ sandhātum arham, api tu naivety arthaḥ ||