gūḍhā māna-mudrā antarāle madhye yasyās tayā ||

(187) bhramara-jāti-svabhāvena huṅkārān kurvantaṁ taṁ mat-kṛtena tiraskāreṇāpta-saṁrambho’yaṁ svīyaṁ gāna-guṇaṁ prakāśayasīti matvāha—kim iti |

iha gopī-sabhāsu kiṁ gāyasi ajñasya tava gānena naitāḥ prasīdantīti bhāvaḥ |

tad api bahu punaḥ punar gāyasi tatrāpi yadu-patiṁ yadūnāṁ patitvena khyāpyamānaṁ tatrāpi no’smākam agrataḥ |

kīdṛśīnām ? agṛhāṇāṁ tenaiva tyājita-gṛhāṇām iha vana-pradeśe upaviṣṭānāṁ tubhyaṁ caṇaka-muṣṭi-bhikṣā-dāne’py asamarthānām |

nanu svāṅgottīrṇa-purātana-vastra-mālyādikaṁ kiñcid dehīti, tatrāha—purāṇaṁ gāyasi tasya yadu-patitvena purāṇaṁ pramāṇayasi |

he ṣaḍ-aṅge iti |

paśus tāvat catuṣpāt tvaṁ tu ṣaṭpadaḥ sārdha-paśuḥ kutra kiṁ vā gātum ucitam iti buddhy-abhāvān na jānāsi paśutvāt purāṇaṁ vā kathaṁ jānāsi |

ataḥ kathaṁ bhikṣāṁ prāpsyatīti bhāvaḥ |

kiṁ ca tava paśutvāt tubhyaṁ vayaṁ na kupyāmaḥ, parantu gānopajīvinas tava sthānam upadiśāmaḥ śṛṇv ity āha—vijayeti |

kāma-yuddhe viśiṣṭo jayo yasya vigato jayo vā yasya sa cāsau sakhā ceti vijaya-sakhas tasya sakhīnāṁ tava sakhā kāma-yuddhe yā jayati yābhir vā vijayate tāsām evāgratas tat-prasaṅgaḥ surata-jaya-parājaya-prasaṅgo gīyatām |

yad vā, śleṣeṇa pūrvaṁ sa subala-sakha āsīt, samprati vijayo’rjunas tasya sakhābhavad iti bhāvitārtāpi tasyā mukhāt svayaṁ niḥsṛteti jñeyam |

tataś ca tāḥ kṣayita-kuca-rujaḥ khaṇḍita-kuca-jvālās taveṣṭaṁ vāñchitaṁ kalpayiṣyanti |

tvayā ca tad-gāna-śrāvaṇayā iṣṭāḥ pūjitāḥ satyaḥ |

atra pūrvārdhe’sūyā māna-garbhā, uttarārdhe tūpahāsātmakaḥ kaṭākṣaḥ śrī-kṛṣṇe paryāpnoti ||

(187)