nanu bhramara-jāter mamāyaṁ svābhāvika eva śmaśru-pītimā, na tu surata-kuṅkumam idaṁ tasya ca tvad-ekatāna-mānasasya madhupuryāṁ kām api striyaṁ svapne’py apaśyataḥ ko’parādho yatas tvam īdṛśaṁ mānam āviṣkaroṣīti tatrāha—sakṛd iti |
pāyanasyāsakṛttve’pi sakṛd ity uktir anurāgeṇa, tatrāpi tṛṣṇāṁ vyañjayati—adhara eva sudhā tām iti |
tenaitāvadbhir api santāpair vayaṁ na miryāmaha iti bhāvaḥ |
etā mad-dattaiḥ kaṣṭair yadi mariṣyanti, tadāhaṁ kābhyaḥ kaṣṭaṁ dāsyāmi, tad āsāṁ maraṇābhāvāya svām adhara-sudhāṁ pāyayāmīti sa purā vicārayāmāseti bhāvaḥ |
ataḥ sakṛd eva pāyayitvā sadyas tat-kṣaṇa evāsmāṁs tatyāja |
asmat-sukha-dāna-tātparye sati sudhāpāyanasyāsakṛttvaṁ syād iti tvam eva vicārayeti bhāvaḥ |
tatrāpi pāyayitveti ṇicā tasya balātkāro darśitaḥ |
nanv evaṁ cet, sādhvyo bhavatyaḥ kathaṁ tasmai punaḥ spṛhayanti, tatrāha—mohinīṁ buddhi-bhraṁśinīm |
atas tenāsmad-ādayo loka-dvayata eva bhraṁśitā iti, viṣa-vṛkṣo’pi saṁvardhya svayaṁ cchettum asāmpratam [ku.saṁ. 2.55] iti nyāyo’pi śrī-kṛṣṇena na gaṇita iti bhāvaḥ |
kiṁ ca tasya prītāprītatve evātivicitre ity āha—sumanaso deva-śreṇīr viṣṇur iva śrī-kṛṣṇo’smān sudhāṁ pāyayitvā sumanaso mālatīr bhavādṛk bhramara ivāsmāṁs tatyājeti payana-tyāgayoḥ karmaṇi ca kartari ca pṛthak pṛthak dṛṣṭāntaḥ |
deva-pakṣe, he adhara nikṛṣṭeti sambodhanam |
suparvāṇaḥ sumanasaḥ ity amaraḥ |
nanu tasya yuṣmat-karmaka-tyāge yuṣmākam eva ko’pi doṣaḥ kāraṇam asti tasya vety atrāha—sumanasa ivāsmān sa bhavādṛk tatyāja |
bhramaro yan mālatīs tyajati tatra doṣaḥ kasyeti tayaiva vicāryatām iti bhāvaḥ |
sumanā mālatī jātiḥ ity amaraḥ |
saurabhya-saukumārye pāvaitrya-sarvotkarṣādibhiḥ sumanasaḥ sādharmyāt śobhana-manaskatvāc ca vayaṁ sumanasa iti vraje prasiddhā eva sa ca madhusūdana iti vraje prasiddha eveti nedaṁ kavitā-mātram iti dhvaniḥ |
tataś ca cāñcalya-doṣād eva mālatīr bahvīr api tyaktvā nikṛṣṭeṣv api puṣpeṣu visajjaty avisajjati vā bhramare iva śrī-kṛṣṇe kathaṁ vayaṁ māninyo na bhavāma ity anudhvaniḥ |
nanu śrī-kṛṣṇasya nirdoṣatvaṁ śāstra-prasiddham eva śāstrajñena gargeṇa, nārāyaṇa-samo guṇaiḥ [bhā.pu. 10.8.19] ity uktatvāt |
tatra bhavatu sa nārāyaṇas tathāpi para-vañcanādi-doṣāṇāṁ tatra pratyakṣata eva dṛṣṭatvāt te katham apalapanīyā bhavantv iti vimṛśya sa-vicikitsam āha—paricaratīti |
lakṣmī-paricaryām api hetuṁ svayam evodbhāvayanty āha—api bateti |
uttama-śloka iti ye jalpāḥ stāvaka-lokāṇāṁ stuti-mātrāṇi tair hṛtaṁ ceto yasyāḥ sā |
tena lakṣmīr atiṛjvī vayaṁ tu vaicakṣaṇya-vaidagdhya-buddhi-vaicitryādi-guṇānāṁ vidhātrā dattatvāt kathaṁ tādṛśībhavituṁ prabhavāmeti bhāvaḥ |
atra pāyayitveti mohinīm iti ca tasya śāṭhyam |
sadyas tyāgān nirdayatvam |
lakṣmyā ārjava-vyañjanayā sva-vicakṣaṇatvam |
ādi-śabdād akṛtajñatva-prema-śūnyatvādikaṁ tu sarvatraivānusyūtam ||