vrajān mathurāṁ yāsyantaṁ tat-priye khalu kaṁ sandeśam upahariṣyāmīti pṛcchantam uddhavaṁ prati śrī-rādhā prāha—syān na iti |

nagarāt mathurātaḥ |

atrānvaya-vyatirekābhyāṁ tat-sukha-kāmataiva spaṣṭībhavati sma |

yadyapi loke prākṛty api nārī videśa-sthaṁ sva-kāntam eva sandiśati, tad api tat-premāṇam api na spṛśati, kim uta mahā-bhāva-bhedaṁ mohanam |

yatas tādṛśa-vākyasya kvacit sarvathaiva yathā mano-gataṁ ced dṛśyate, tadā tatra jvālāyā abhāva eva draṣṭavyaḥ |

sva-deha-geha-dhana-putrādiṣu yadi mamatva-leśasyāpy abhāvaḥ syāt, sa ca sva-kānta-viṣayaka-mamatvātiśaya-hetuka eva yadi bhavet, na tu tattva-jñāna-vairāgya-janyaḥ, tadaiva prema-jvālā utpadyate |

saivātra khalv asahya-duḥkha-svīkāriṇi rantidevādau naitat tulya-duḥkhasya svīkāraḥ |

prākṛtatvāl lokātītam ajāṇḍa- [u.nī. 14.171] ity-ādi śivoktasya duḥkhasyevoparamita-tvābhāvāt |

kiṁ cātra mohane premṇo’pi saptama-kakṣā-rūpe mahā-bhāva-bhede yā jvālā, sā tv aurva-stomāt kaṭur api [u.nī. 14.187] iti padārthato vyaktībhaviṣyati |

saiva śrī-rādhāyām asahyaṁ duḥkhaṁ tat svayam antar anubhavanty api śrī-rādhā sva-kāntaṁ prati syān na saukhyaṁ yad api balavat iti yat sandideśa, tad idaṁ prākṛtāprākṛta-loka-mātre sarvatraivāsādhāraṇaṁ jñeyam ||

(169)