bhadrā śrī-kṛṣṇam āha—prasannaḥ sarvatra prasādavattvāt |
sadayo viśadaḥ para-doṣasyāgrahaṇān nirmalaḥ sa ca āśayo’ntaḥkaraṇaṁ yasyāḥ seti tad-guṇa-mādhurye’pi tarala-lobha utpadyata iti śrī-kṛṣṇa-pratyupalambhaḥ |
māstu te tad-guṇāmodanaṁ pratyuta tāṁ bahudhā vañcanena duḥkhayitum icchasīty āha—vividheti |
hanta hanta tad api sā duḥkhaṁ na prāpnoti, kintu parama-sukhinī bhavatīty āha—guṇatayeti |
dhanyās tā yāsu sa mahā-guṇa-jño ramamāṇaḥ sukhaṁ labhate sva-sukha-jñāpanayā māṁ ca sukhayatīty aho vaidagdhyam eva mat-kāntasyedaṁ, na tu pratāraṇam iti manasi vibhāvyety arthaḥ |
he kṛṣṇa, tad-duḥkha-dāne prayatamānasya te manoratho vidhinā na sādhita iti pavitra-bhartsana-dhvanir duḥkham api sukhaṁ syād iti rāga-lakṣaṇaṁ ca darśitam |
kiṁ ca, sakhī-vaśāyās tasyāḥ sva-sakhī-samādhānārtham atigāmbhīrya-garbhaṁ cāturyaṁ ca śṛṇv ity āha—tathety ādi |
tena sva-tāṭasthya-jñāpanayā sakhyaś ca harṣitāḥ sva-premā ca guptīkṛtya rakṣita iti punar api sādguṇyaṁ darśitam |
iha sakhī-śaṅkā-rūpa-sañcāriṇā rāgasya vyayābhāvaḥ |
anatiprakāśo bhadrayā antas-tattva-jñānād īṣat-prakāśaś ca |
śrī-kṛṣṇe sva-vipakṣe cerṣyāsūyādy-āvaraṇaṁ tu spaṣṭam eva |
tathā tadīyatā-mayo ghṛta-snehaḥ pratīyata eva ||