mithyeti pūrvoddiṣṭa-dāna-vartanyāṁ mitho jigīṣayā spardhamānayoḥ rādhā-kṛṣṇayoḥ satoḥ tatra kṛṣṇena nija-nija-jihvāyā mithyā-vṛtti-rāhitye, karasya ca haṭha-vṛtti-vaimukhye prakaṭite sati, śrī-lalitā sa-narma-smitam uvāca |
te tava rasanā jihvā kathaṁ kutaḥ mithyā mṛṣā jalpatu ? tatra hetum āha—sādhvīti |
yā rasanā sādhvīnāṁ sahasrasya asaṅkhyasya yat bimbauṣṭhāmṛtaṁ, tasya sevanāt pānato hetoḥ prayatnāt nirbandhataḥ iti sevana-kriyayā sambandhaḥ, puṇyā pāvanī abhūt babhūva |
atra vaktṛ-vaiśiṣṭyād boddhavya-prastāvādi-vaiśiṣṭyāc ca rasanāyā apuṇyātvaṁ dhvanitaṁ viparīta-lakṣaṇayā |
tathā eṣa tava karaś ca kasmāt hetoḥ balātkarotu, balākāraṁ vidadhātu ? tatra hetum āha—soḍhum iti yaḥ karaḥ subhruvāṁ sundarīṇām nīvīnāṁ bandham api soḍhuṁ marṣituṁ na kṣamaḥ samartho na yogya ity arthaḥ |
kim-bhūtaḥ ? suṣṭhu raktaḥ atyantānurāgavān, vāstavārthe tu atyaruṇaḥ |
anya-bandhe kā kathā ? na kāpi sā kathaiva na bhavatīty arthaḥ |
atrāpi pūrvavad vaktrādi-hetunā viparīta-lakṣaṇayā karasya balātkāritvaṁ dhvanitam |
vidagdha-mādhave ca vaṁśī-haraṇa-līlā-prasaṅge lalitoktiḥ, yathā—
na kācid gopīnāṁ bhavati para-vitta-praṇayinī satīnām asmākaṁ na vada parivādaṁ nanu mudhā | alaṁ jalpair ebhir vraja nija-niketam drutam ito vayaṁ kiṁ saṁvṛttās tava kitava veṇoḥ pratibhuvaḥ || iti ||
[vi.mā. 4.49]