kiṁ ca, śuddha-madhu-snehavatyāḥ śrī-rādhāyā māne kadācit svīkṛto’pi dākṣiṇyāṁśaḥ kuṭilībhavan-madhu-maya eva, na tu ghṛta-gandha-vyañjī bhavatīti punaḥ darśayitum āha—yathā veti |

rūpa-mañjarī rati-mañjarīṁ praty āha—citraṁ patrāvallyādi |

akṣipram iti māne kāraṇam |

calekṣaṇeti |

kadācit ko’pi jano’trāgatya paśyed iti śaṅkayā kucena cikṣepa tad-āghātena cālayāmāsa |

savyeneti |

strīṇāṁ vāmāṅgasya balavattvādhikyād atra roṣa-vyañjaka-bhrū-netrādi-kauṭilyābhāvāt dākṣiṇyaṁ kuca-kṣepo’pi yadyapi prāgalbhyaṁ vyanakti, na tu kauṭilyaṁ tad apy ālekhya-karmaṇy anabhijñenākṣi-prakāriṇā tvayā kucāvahaṁ na citrayāmi kintu sva-kiṅkarībhir evety etāvad artha-vyañjakena kuca-kṣepeṇātyanādare dyotite ghṛta-snehasya prasakty-abhāvāt śuddha-madhu-sneha-pravṛttyā māne’smin dākṣiṇyāṁśo’pi śuddha-madhu-snehamaya evātisurasanīya iti vivecanīyam ||

(96)