sa tarjatv iti śrī-rukmiṇī-devyā udvāha-prasaṅge śiśupālāya dātuṁ nirbandhataḥ prauḍhim ākarṇya tad-vaśatayā bhīṣmakāder api lajjā-śokādikam ālocya śrī-rukmiṇī-devī bhrātr-ādīnāṁ prātikulyādikam aṅgīkṛtyāpi tāṁ prati sva-niṣṭhām āha |
tarjatu bhartsayatu, bata khede, agrajo jyeṣṭhatvād aparihārya-śāsano’pi, suhṛn-maṇḍalaḥ bandhu-samūhaḥ nirupādhi-hitāśaṁsy api tyajatu nāṅgīkarotu |
pitā janma-dātṛtvāt poṣakatvāc ca parama-pūjyaḥ parama-kartā cāpi |
ambā mātā garbha-dhāraṇādinā pitṛto’pi garīyasy api ghanāni dṛg-ambūni locana-jalāni yasyās tathā-bhūto’stu |
kintu sakhi ! he mādhavi ! me mamety atrāpi yojyaṁ me manaḥ |
yadu-puṅgavaṁ yaduṣu śreṣṭhaṁ śrī-kṛṣṇaṁ samīhate samyag vāñchati |
kim-bhūtam ? śrutvā guṇāḥ śrīḥ saundarya-mādhurya-sampattiś ca yasya tam |
vyatireke āha—na tu caidyaṁ śiśupālaṁ |
atrāsyā loka-veda-maryādā-tyāgād dṛṣṭādṛṣṭa-duḥkhāṅgīkārāc ca rater atiprauḍhatvaṁ sūcitam |
tat tu—uttamatvaṁ yathottaram [u.nī. 14.4] ity ukta-rītyā carama-hetoḥ svabhāvād āvirbhūtāyāṁ ratāv anantaram eva vakṣyamāṇa-premāṁśasya saṅkramaṇād yuktam eva |
yataḥ pūrva-rasāmṛte’pi, kṣantir avyartha-kālatvam [bha.ra.si. 1.3.25] ity-ādi sāmānya-rati-lakṣaṇe’pi likhitam asti |
atra tu tad-atiśayo vivakṣitaḥ ||