atha śāntir iti |

asyā lakṣaṇaṁ, yathā tatraiva—atyārūḍhasya bhāvasya vilayaḥ śāntir ucyate [bha.ra.si. 2.4.247] iti |

ālīti |

kamalā-nāmnyāṁ kasyāñcid vraja-devyāṁ kadācid grahila-māninyāṁ jātāyāṁ nānopāya-kovidenāpi kṛṣṇena prayukteṣūpāya-vṛndeṣu kṣīṇeṣu satsu ananya-gatitayā tena svīkṛta-vaṁśī-rava-śravaṇa-mātratas tasyā vilīyamānaṁ mānam unnīya kācit taṁ parokṣaṁ varṇayati |

yaḥ mānākhya-taruḥ ceta eva taṭī nadī kulaṁ tāṁ veṣṭayatīti tathā saḥ |

tathā prabalā vipulā unnatir ucchrāyaḥ, pakṣe samṛddhir yasya saḥ |

ālīnāṁ yuktiḥ sāmādi-hitopadeśaḥ saiva kuṭhārikā tasyā yaḥ paṭimā tīkṣṇatvaṁ, pakṣe dakṣatā, taiḥ chidā chedaṁ na prapede na prāpa |

tathā dūtī-jalpitāni kṛṣṇa-nirdoṣatāpādana-pūrvaka-tad-guṇa-khyāpana-vacanāni eva nirjharas tena ca yaḥ kvāpi kvacid api noccālitaḥ kampito’pi na, astu tāvad unmūla-vārtā |

so’yam iti sākṣān nirdiśati vaṁśī-nāda eva marut tasya lavenāpi kṣipraṁ śīghram eva unmūlyate utkhātaḥ kriyate |

vartamāna-prayogena mānonmūlana-sama-kālam evāsyā varṇanam |

aho asya vaṁśī-ravasya vaśīkāriteti bhāvaḥ |

vidagdha-mādhave ca— para-taṇu-pavesa-vijjā kaham iha sāmeṇa kāmiṇā paḍhidā |

mama hiae māṇaggī pabisia nibbārido jeṇa ||

[vi.mā. 5.10] alaṅkāra-kaustubhe ca— mlānāsi kiṁ preyasi māmakīnaṁ hṛt pṛccha pṛcchāmi tad ity uro’syāḥ |

spṛśann idaṁ svastham iti sma kṛṣṇo bravīti sā namra-mukhī babhūva ||

[a.kau. 5.183]

vāmatvaṁ te bahir iti harer vāci rādhā jahāsa || [a.kau. 5.197]

kṛṣṇo dorbhyāṁ hṛdi vinidadhe sā visasmāra vāmyam || [a.kau. 5.198]

haṭhāt tenāśliṣṭā sapadi gata-vāmyā samabhavat || [a.kau. 5.195]

pariṣvaktā tena druta-viśada-cittā samajani || [a.kau. 5.196] atra ca prakaraṇe vyabhicāri-bhāvānāṁ grantha-kāra-caraṇair bahuśo vivekaḥ pūrva-rasāmṛta-sindhau kṛto’sti |

kintv atra ṭīkāyāṁ bāhulya-bhayān nātiprākaraṇikatvāc ca parityakta iti ||

110||