tal-lakṣaṇaṁ, yathā tatraiva—śavalatvaṁ tu bhāvānāṁ saṁmardaḥ syāt parasparaṁ [bha.ra.si. 2.4.244] iti |
kalahāntarita-kāntāyāḥ śrī-rādhāyāḥ rahasy ūhāpohoktiḥ |
sa prasiddhaḥ navīno yuvā śrī-kṛṣṇaḥ yābhiḥ saha ramate tāḥ hariṇī-dṛśaḥ mṛga-locanā eva dhanyāḥ puṇyavatyaḥ |
svairam ity ādinā tad upamardya śaṅkodgamaḥ |
yena vidhinā garalaṁ viṣaṁ nirmame sasṛje |
sā kalyāṇī kula-yuvatibhiḥ śīlitā dharma-śailī drāg asmābhiḥ katham avinayotphullam ullaṅghanīyā | hā dṛg-bhaṅgī-parimala-kalā-karmaṭho’yaṁ kathaṁ vā
hātuṁ śakyaḥ paśupa-nagarī-nāgarī-nāgarendraḥ || [vi.mā. 2.14] iti maty-autsukyayoḥ |
kiṁ jappissadi saṁpadaṁ guruaṇo hā vaiṇavaṁ kvāmṛtaṁ juttiṁ soaharaṁ suṇāmi ṇa kahaṁ hā narma-bhaṅgī kva sā | dhīraṁ kiṁ ṇa dharemi haṁta hiae hā prāṇanāthaḥ kva me
kaṭṭhaṁ muñcadha re parāṇa-hadaā hā dhiṅ na dṛṣṭo hariḥ || [la.mā. 3.33] atra śaṅkā-capalatā-maty-autsukya-dhṛti-dainyāmarṣa-viṣādānām |
krodhāndhā guravo janās taralitaṁ durvāram etan mano marmacchedakarī khalokti-racanā ramyaḥ sa vaṁśī-svanaḥ | kīnāśo bhavaneśvaras trijagatī-lāvaṇya-lakṣmī-patiḥ
premānanda-rasaḥ sa eva tanumān kṛṣṇaḥ kim īhe sakhi || [a.kau. 5.182]
meghāloke pulakita-tanur vidyud-ālokane sā vyābhugna-bhrūs tad-upaśamane suprasannānanenduḥ | bhūyo vidyud-valaya-kalane lohitākṣī mṛgākṣī
dhārāpāte rudita-malinī-bhāva-mūrcchāḥ prapede || [a.kau. 5.192] ||