asya lakṣaṇaṁ yathā tatraiva— unmādo hṛd-bhramaḥ prauḍhānandāpad-virahādijaḥ ||
atrāṭṭa-hāso naṭanaṁ saṅgītaṁ vyartha-ceṣṭitam |
pralāpa-dhāvana-krośa-viparīta-kriyādayaḥ ||
[bha.ra.si. 2.4.79-80] iti |
sa prauḍhānandād yatheti |
kasyāścid vraja-devyā utkaṇṭhodrekānantaram eva svāntike’kasmād upasthititaṁ kṛṣṇaṁ dṛṣṭvānandajonmāda-ceṣṭitaṁ vṛndā bahiḥ-kuñjād varṇayati |
madirākṣi he matta-khañja-netre ! he sakhi ! prasīda prasannā bhava |
enaṁ mudira-dyutiṁ ghana-prabhaṁ śrī-kṛṣṇaṁ nirundhi vāraya |
kiṁ kurvantaṁ ? mām āliṅgituṁ milantam saṅgacchamānaṁ puro’grata eva ity evaṁ prakāreṇa hariṁ śrī-kṛṣṇaṁ samīkṣya dṛṣṭvā bhramarikāṁ bhṛṅgīm api priya-sakhīyam iti bhramāt tad-buddhyā |
tatra hetu-garbha-viśeṣaṇam—unmāda udgato yo madaḥ mattatā tena yaḥ pramada ānandas tena viklavā vyagrā vallavī gopī |
pūrva-rasāmṛte (2.4.80) ca, bilvamaṅgalīyaṁ padyaṁ yathā— rādhā punātu jagad acyuta-datta-cittā manthānakaṁ vidadhatī dadhi-rikta-pātre |
yasyāḥ stana-stavaka-cañcala-locanālir devo’pi ruddha-hṛdayo dhavalaṁ dudoha ||
lalita-mādhave ca śrī-kṛṣṇa-pratimāyāṁ kṛṣṇa-buddhyā śrī-rādhā nava-vṛndām āha— na brūte parihāsa-peśala-kalā-sandarbha-garbhāṁ giraṁ doḥ-stambha-dvaya-sambhramān na ca parīrambhāya sambadhyate |
līlā-bhaṅgura-cillir eṣa lalitollāsi-smita-kṣodimā dhūrtānāṁ sakhi śekharaḥ kuṭilayā dṛṣṭyā paraṁ leḍhi mām ||
[la.mā. 7.20] cirāsaṅgān manye kulisa-suhṛdaḥ kaustubha-maṇer itaḥ saṅkrāntas te mradima-paripanthī hṛdi-guṇaḥ |
tvam etābhiḥ kaṭṭāvalibhir avalīḍhe’pi kuruṣe jane’sminn īśānaḥ katham itarathā vañcanam idam ||
[la.mā. 7.21] varo dhinvan ghrāṇaṁ parimilati so’yaṁ parimalo ghana-śyāmā seyaṁ dyuti-vitatir ākarṣati dṛśau |
svaraḥ so’yaṁ dhīras taralayati karṇau mama balād aho govindasya prakṛtim upalabdhā pratikṛtiḥ ||
[la.mā. 7.35] atra kṛṣṇe rādhāyās tat-pratimā-bhramaḥ ||