nikuñja-mandire śrī-kṛṣṇena saha viharamāṇāyāṁ śrī-rādhāyāṁ praṇaya-svābhāvyān nirhetu-mānam ālambya tatraiva tūṣṇīṁ tad eva satyāṁ yadṛcchayaivākāṇḍika-megha-nirghoṣam ākarṇya trāsād apagata-mānatayā sva-vakṣasi lagnāṁ tān upalabhya parama-hṛṣṭaḥ śrī-kṛṣṇo’sya nija-saukhyaucitākṛtyam āśaṁsan taṁ ślāghate |
mudira he jalada ! tathyā satyā vyadhāyi akāri yat yasmāt rasitaiḥ garjitaiḥ asyā mānaṁ nirasya apanīya mad-urasi mama vakṣasi arpitā dhṛtā |
kimbhūtā ? udita udgato vepathuḥ trāsaja-kampo yasyāḥ sā ||