śrī-kṛṣṇena saha rata-krīḍā-viśeṣe suṣṭhv-avasādam āpannāyāḥ śrī-rādhāyāḥ glānir jayadeva-mahāśayena varṇyate |
pakṣe, prahāraḥ, sa evāṅkaś cihnaṁ yatra tasmin |
rati-kelibhiḥ saṅkulo miśritaḥ vyāpto yo raṇaḥ yuddhaṁ tasyārambhe upakrame yat kiñcid uparāti gūḍhābhiprāyaḥ, kiṁ vā, upari adhikaṁ, sāhasa-prāyaṁ, na tu sāhasama, āhāryatvāt tasya |
kānta-jayāya kāntaṁ jetuṁ tayā rādhayā sambhramāt tvarātaḥ āvegād vā prārambhi prārabdham, tena jaghana-sthalī nitamba-pradeśaḥ niṣpandā spandana-rahitā stabdheti yāvat, dor-vallir bāhu-vallarī śithilitā ślathā jātānāyattābhūt |
vakṣaḥ hṛdayam utkampitam uccair vepitam abhūt |
akṣi netraṁ ca mīlitaṁ tandrā-yuktāṁ mudritam abhūd ity arthaḥ |
naitac citram ity āha—pauruṣaḥ puruṣa-kṛto yo rasaḥ aucityād atra vīrākhyaḥ, strīṇāṁ kutaḥ kathaṁ sidhyati niṣpadyate ? api tu naiva sidhyatīty arthaḥ |
pūrva-rasāmṛte ca— atiprayatnena ratānta-tāntā kṛṣṇena talpāvaropitā sā |
ālambya tasyaiva karaṁ kareṇa jyotsnā-kṛtānandam alindam āpa ||
[bha.ra.si. 2.4.30] iti |
ādya-grahaṇāt viraheṇāpi, yathā padyāvalyām— prema-pāvaka-līḍhāṅgī rādhā tava jagat-pate |
śayyāyāḥ skhalitā bhūmau punas tāṁ gantum akṣamā ||