eṣāṁ lakṣaṇaṁ yathā tatraiva— te dvau trayo vā yugapad yāntaḥ suprakaṭāṁ daśām |
śakyāḥ kṛcchreṇa nihnotuṁ jvalitā iti kīrtitāḥ ||
[bha.ra.si. 2.3.73] iti |
śrī-kṛṣṇa-saṅgādi-jāta-pramoda-bhareṇa sāttvika-vikārāṅkitāṁ dhanyābhidhāṁ kāñcit vraja-sundarīṁ dṛṣṭvā vṛndā-devī śleṣoktyā tat-saṅgatim eva niścinoti |
he sakhi dhanye ! stabdhībhāvaṁ stabdhatvaṁ tanujālī loma-śreṇī |
sarasatām aśru-yuktatāṁ bhajatīti sarvatra sambandhaḥ |
tat tasmād eva hetoḥ unnītaṁ tarkitaṁ rahasi ekante nīlaḥ śyāmaḥ nidhiḥ śevadhiḥ indranīla-maṇir ity arthaḥ |
nalina-mukhi he ambuja-vadane iti tadānīntanollāsa-bhareṇotphula-mukhatvāt |
pūrva-rasāmṛte ca, yathā—
niruddhaṁ bāṣpāmbhaḥ katham api mayā gadgada-giro hriyā sadyo gūḍhāḥ sakhi vighaṭito vepathur api | giri-droṇyāṁ veṇau dhvanati nipuṇair iṅgita-maye
tathāpy ūhāñcakre mama manasi rāgaḥ parijanaiḥ || [bha.ra.si. 2.3.75] iti ||