vṛndāvane śrī-kṛṣṇena saha viharantyāḥ śyāmalāyā akasmāt praṇayamānato mukha-vaivarṇyam ālokya śrī-kṛṣṇas tām uvāca |
sakhi he śyāme ! vṛndāraṇye tat-tat-sthāne yāvatyo līlāḥ krīḍās tāsāṁ yo vihāraḥ vinodas tasmin vilasati śobhamāne sati kila niścaye katham akāṇḍe’navasare tāmra-vaktrā lohita-mukhī vṛttā jātāsi tat kathaya |
vibhāvanālaṅkāreṇa kāraṇānuktyā kāryotpattiṁ varṇayitvā punaḥ sandigdhaḥ san sandehālaṅkāreṇa tad-aghaṭamānatvam āpādayati |
niśīthe ardha-rātre śāradī śarat-kālodbhavā dyaur ākāśaḥ prasaran vistīrṇo bhavan yaḥ udaya-rāgaḥ candrodaya-kālīna-raktimā tena grasto vyāptaḥ pūrṇendu-bimbaḥ pūrṇa-candra-maṇḍalo yasyāṁ tathā-bhūtā kim iva jāyate bhavati |
api tu bhavituṁ nārhatīti bhāvaḥ |
pūrṇeti paurṇamāsyāś candratvena niśītha udayābhāvatvam ata eva tena rāgasya cābhāvatvaṁ sūcayitvābhūtopamā ca dyotitā ||