bhagavat-pārśva-kāmā ity atra tat-sāmīpya-kāmanāpi vyākhyeyā |

tat-prīti-viśeṣātiśayavatāṁ hi teṣāṁ tat-kṛtārti-bhareṇaiva tat-sphūrtāv apy atṛptau satyāṁ tat-sāmīpya-prāpteś ca tat-prāpti-vighātaka-saṁsāra-bandhana-troṭanasya ca prārthanaṁ dṛśyate, pitṛ-mātṛ-prīty-eka-sukhināṁ vidūra-bandhānāṁ bālakānām iva |

evam evoktaṁ śrī-prahlādena—trasto’smy ahaṁ kṛpaṇa-vatsala [bhā.pu. 7.9.16] ity ādau, te’ṅghri-mūlaṁ prīto’pavarga-śaraṇaṁ hvayase kadā nu iti ||

kṛṣṇa-sandarbhaḥ (47): bhavatsu pāṇḍor vaṁśyeṣu ye jahur iti śrī-yudhiṣṭhirādy-abhiprāyeṇa |

ata eva tatra sthitānāṁ sarva-śrotṝṇām api śrī-kṛṣṇa eva tātparyam āyāti ||