tatra ca,

ity atra padye eṣyasīti bhaviṣyan-nirdeśenedaṁ dyotitam, "he kaunteya ! samprati tvaṁ mām eṣyasy eva |

yadā tu tava mad-viyogo mahān bhāvī, tadā māṁ prāptuṁ yatiṣyamāṇasya tava tad-upāyam aham adhunaiva snehena bravīmi" iti sva-prāpty-arthaṁ yad dhyānam uktaṁ, samprati tena muhur abhyastena dhyānenaiva tat-pārśva-gatam evātmaṇam abhimanyamānasyāpi "mama deha evāntarāyo yato’yaṁ madhye madhye bahir vṛttim anubhāvya māṁ śokārṇave kṣipati |

tad asmād dehād ātmanaḥ pārthakyam āpādayituṁ sarva-śāstrāstra-vidyāvat pūrvābhyastaṁ yogam eva lakṣaṇaṁ anuśīlayāmi" iti manasi niścitya cinmaya-śarīro’pi ātmānaṁ śrī-kṛṣṇaṁ nitya-priya-sakhatvena nārāyaṇa-sakhatvena vā nānusandadhānaḥ prema-vaivaśyena prākṛtaṁ naram eva jānaṁs tad-bhāvāpalāpāya kṣaṇa-mātreṇaiva yogārūḍho babhūvety āha—viśoka iti |

brahma-sampattyā prāptayā viśoko’bhūd iti tad-abhimaty-anusāreṇaiva sūtoktiḥ, vastutas tu prapañca-gatāṁ sampattiṁ tyaktvā brahma-sampattyā aprakaṭa-prakāśa-gatayā śrī-kṛṣṇa-priya-sakhatva-prāptyā viśokaḥ vigata-śokaḥ sañchinno dvaite saṁśayaḥ, "dehena saha mama sambandho’sti nāsti vā" iti sandeho yasya saḥ |

vastutas tu dvaite sakhyuḥ śrī-kṛṣṇāt sakāśāt svasya bhinnatve sati saṁśayaḥ pūrvam āvayoḥ paraspara-sakhyād aikyam āsīt, samprati tu dvaitaṁ vṛttam |

tad adhunā sa kṛṣṇaḥ kiṁ punar api sakhya-sukha-mayādvaita eva māṁ neṣyati ? kiṁ vā, pārthakya-lakṣaṇa-dvaita-duḥkha-sindhau nimajjayiṣyatīti bhāvanā-mayaḥ sandehaḥ sañchinno yasya saḥ |

na ca tasya prākṛta-lokasyeva punaḥ saṁsāra āśaṅkanīya ity āha—līna iti spaṣṭam |

vastutas tu līnaṁ suśliṣṭaṁ durlakṣyaṁ yat prakṛtitaḥ svabhāvād eva nairguṇyaṁ kṛṣṇa-sakhatvena guṇātītatvaṁ, tasmād evāliṅgatvaṁ liṅga-dehābhāvaḥ, tat eva na samyag-bhavaḥ saṁsāro yasya saḥ |

yad vā, mahendrāṁśa-bhūto’rjunas tu jīvan-mukto’bhūd ity āha—viśoka iti |

sañchinno dvaita-saṁśayaḥ prapañcānusandhāna-gata-śoka-mohādir yasya saḥ |

tatra hetuḥ—līnā īśvare līnīkṛtā yā prakṛtiḥ, tata eva yan nairguṇyaṁ, tasmāt |

ata evāliṅgatvāl liṅga-dehāpagamād asambhavaḥ apunar janmety arthaḥ ||