nanu bhavatu nāma tāsāṁ cic-chaktitvāt tad-ramaṇāder nirguṇatvam |
tad api prākṛta-prapañca-madhye prākṛte eva yadu-vaṁśe avatīrṇasya prākṛtānām eva jarāsandhādīnām asurāṇāṁ rūpa-śabdādīn viṣayān sva-cakṣuḥ-śrotrādīndriyair ādadānasya guṇa-saṅgaḥ khalu durvāra eva ity ata āha—etad iti |
īśasya īśanam aiśvaryaṁ nāmaitad iti yat prakṛtau sthito’pi tasyā guṇaiḥ na yujyate |
guṇaiḥ kīdṛśaiḥ ? ātmasthaiḥ |
ayam arthaḥ—svayaṁ guṇeṣu tiṣṭhati, guṇā api tasmiṁs tiṣṭhanti |
tad api tasya guṇair asamparka iti vastuto bhagavata eva sarva-prapañcasyādhiṣṭhānatve cādhiṣṭhātṛtve cāpi nirguṇatvam evoktam |
sākṣī cetā kevalo nirguṇaś ca [śve.u. 6.11] iti, sattvādayo na santīśe yatra ca prākṛtā guṇāḥ [vi.pu. 1.9.44] , harir hi nirguṇaḥ sākṣāt puruṣaḥ prakṛteḥ paraḥ [bhā.pu. 10.88.5] ity-ādi-śruti-smṛtibhiḥ |
yathā tad-āśrayaḥ sa evāśrayo viṣayo yasyāḥ, sā tat-smaraṇavatī parama-bhāgavatānāṁ buddhiḥ prakṛti-sthāpi santuṣṭi-stuti-nindādiṣu tṛpti-kṣut-pipāsā-pīḍādiṣu jāgara-svapna-suṣuptiṣu sattvādi-guṇeṣu sthitāpi teṣv audāsīnyāt na tair yujyate iti |
tathaiva prākṛtān viṣayān ādadānasyāpi tasya teṣv āsakti-śūnyatvāt na tair yogaḥ ||