garbha eva parīkṣit kṛṣṇam apaśyad iti vaktuṁ kathāṁ prastoti—yadā drauṇiḥ, kṛṣṇā-sūtānāṁ draupadī-putrāṇāṁ pañcānāṁ śirāṁsyupāharat, tadā teṣāṁ mātā sārudad iti tṛtīyena sambandhaḥ |
kauravā duryodhanādayaḥ sṛñjayā pāṇḍavās teṣāṁ vīreṣu mṛdhe yuddhe vīragatiṁ svargaṁ mokṣaṁ vā gateṣu, nanu pāṇḍavānāṁ sṛñjayatvaṁ kathaṁ? satyaṁ, dhṛṣṭadyumnaḥ sṛñjayo'styeṣāṁ senāpatitvenetyarśa ādyac |
vṛkodareṇa bhīmenāviddhāyāḥ kṣiptāyā gadāyā abhimarśena pātena bhartur duryodhanasyety evaṁ priyaṁ syād iti paśyan drauṇir vastutas tasyāpriyam eva tat |
ādau śakru-vadha-śravaṇena harṣodayāt, anantarasparśena tad avadhāvagamāc-chiśu-vadhāc ca kuruvaṁśa-vilopād viṣādodayāc ca sa mṛta iti tasyāpriyam ato jugupsitam iti ||