etad-rūpaṁ vakṣyamāṇānām avatāraṇām avatārīty āha—etad iti |
nidhānam aṁśi, bījatve'pi nānya-bīja-tulyam ity āha—avyayaṁ nityaṁ, yasyāṁśo virañcis tasyāṁśo |
marīcyādis teneti devādayo |
vibhūtayaḥ sṛjyante—iti dvitīyaḥ puruṣaḥ pradyumno'yaṁ garbhodaśayaḥ |
yas tu prāk sattvaṁ rajas tamaḥ iti padye harir uktaḥ, sa khalu tṛtīyaḥ puruṣo'niruddho |
eyāṁ eyāṇāṁ saṅkarṣaṇāditvaṁ brahma-saṁhitāyāṁ vyaktaṁ—prathamaḥ prakṛter antaryāmī, dvitīyo virañceḥ, tṛtīyas tu prādeśa-mātraḥ sannasmadādijīvānām iti jñeyam |
puruṣa-sañjñatvañ ca sātvata-tantre—
viṣṇos tu trīṇi rūpāṇi puruṣākhyānyatho viduḥ | ekan tu mahataḥ sraṣṭra dvitīyantv aṇḍa-saṁsthitam | tṛtīyaṁ sarva-bhūtasthaṁ tāni jñātvā vimucyate ||
nanu nārāyaṇīye [śānti-parva 339.72-74] paṭhyate—
asman-mūrtiś caturthī yā sāsṛjac-cheṣavy ayam | sa hi saṅkarṣaṇaḥ proktaḥ pradyumnaṁ so'py ajījanat | pradyumnāc-cāniruddho'haṁ sargo mama punaḥ punaḥ | aniruddhāt-tathā brahmā tan-nābhikamalodbhavaḥ |
aniruddho hi lokānāṁ mahānatmeti kathyate |
yo'sau vyaktatvam āpanno nirmame ca pitāmaham |
[śānti-parva 340.30-31] iti ca |
atrāniruddhād-virañcer janma yad ucyate, tat-tu tasya pradyumnābhedenaiva saṅgamanīyam, anyathā yas tāmbhasi ity etad-vyākupyet ||