kim punaḥ ayam śāstrātideśaḥ : tṛcaḥ yat śāstram tat atidiśyate .
āhosvit rūpātideśaḥ : tṛcaḥ yat rūpam tat atidiśyate iti .
kaḥ ca atra viśeṣaḥ .
tṛjvat iti śāstrātideśaḥ cet yathā ciṇi tadvat .
tṛjvat iti śāstrātideśaḥ cet yathā ciṇi tadvat prāpnoti .
katham ca ciṇi .
uktam aṅgasya iti tu prakaraṇāt āṇgaśāstrātideśāt siddham iti .
āṅgam yat kāryam tat atidiśyate .
evam iha api anaṅguṇadīrghatvāni atidiṣṭāni raparatvam anatidiṣṭam .
tatra kaḥ doṣaḥ .
tatra raparavacanam .
tatra raparatvam na sidhyati tat vaktavyam .
na eṣaḥ doṣaḥ .
guṇe atidiṣṭe raparatvam api atidiṣṭam bhavati .
katham .
kāryakālam sañjñāparibhāṣam yatra kāryam tatra draṣṭavyam .
ṛtaḥ ṅisarvanāmasthānayoḥ guṅaḥ bhavati .
upasthitam idam bhavati uḥ aṇ raparaḥ iti .
evam tarhi ayam anyaḥ doṣaḥ jāyate .
āhatya tṛcaḥ yat śāstram tat atidiśyeta anāhatya vā iti .
kim ca ataḥ .
yadi āhatya dīrghatvam atidiṣṭam anaṅguṇaraparatvāni anatidiṣṭāni .
atha anāhatya anaṅguṇaraparatvāni atidiṣṭāni dīrghatvam anatidiṣṭam .
astu āhatya .
nanu ca uktam dīrghatvam atidiṣṭam anaṅguṇaraparatvāni anatidiṣṭāni iti .
na eṣaḥ doṣaḥ .
dīrghatve atidiṣṭe anaṅguṇaraparatvāni api atidiṣṭāni bhavanti .
katham .
upadhāyāḥ iti vartate na ca akṛteṣu eteṣu dīrghabhāvini upadhā bhavati .
kutaḥ nu khalu etat eteṣu vidhiṣu kṛteṣu yā upadhā tasyāḥ dīrghatvam bhaviṣyati na punaḥ kroṣṭoḥ yaḥ antaratamaḥ guṇaḥ tasmin kṛte avādeśe ca yā upadhā tasyāḥ dīrghatvam bhaviṣyati .
na ekam udāharaṇam yogārambham prayojayati iti .
tatra tṛjvadvacanasāmarthyāt eteṣu vidhiṣu kṛteṣu yā upadhā tasyāḥ dīrghatvam bhaviṣyati .
atha vā kim naḥ etena āhatya anāhatya vā iti .
āhatya anāhatya ca tṛcaḥ yat śāstram tat atidiśyate .
atha vā punaḥ astu rūpātideśaḥ .
atha etasmin rūpātideśe sati kim prāk ādeśebhyaḥ yat rūpam tat atidiśyate āhosvit kṛteṣu ādeśeṣu .
kim ca ataḥ .
yadi prāk ādeśebhyaḥ yat rūpam tat atidiśyate ṛkāraḥ ekaḥ atidiṣṭaḥ anaṅguṇaraparatvadīrghatvāni anatidiṣṭāni .
atha kṛteṣu ādeśeṣu ṛkāraḥ anatidiṣṭaḥ anaṅguṇaraparatvadīrghatvāni atidiṣṭāni .
ubhayathā ca svaraḥ anatidiṣṭaḥ na hi svaraḥ rūpavān .
astu prāk ādeśebhyaḥ yat rūpam tat atidiśyate .
nanu ca uktam ṛkāraḥ atidiṣṭaḥ anaṅguṇaraparatvadīrghatvāni anatidiṣṭāni iti .
na eṣaḥ doṣaḥ .
ṛkāre atidiṣṭe svāśrayāḥ atra ete vidhayaḥ bhaviṣyanti .
yat api ucyate ubhayathā ca svaraḥ anatidiṣṭaḥ na hi svaraḥ rūpavān iti sacakāragrahaṇasāmarthyāt svaraḥ bhaviṣyati .
rūpātideśaḥ iti cet sarvādeśaprasaṅgaḥ .
rūpātideśaḥ iti cet sarvādeśaḥ prāpnoti .
sarvasya tunantasya tṛśabdaḥ ādeśaḥ prāpnoti .
siddham tu rūpātideśāt .
siddham etat .
katham .
rūpātideśāt .
rūpātideśaḥ ayam .
nanu ca evam eva kṛtvā codyate rūpātideśaḥ iti cet sarvādeśaprasaṅgaḥ iti .
siddham tu pratyayagrahaṇe yasmāt saḥ tadāditadantavijñānāt .
siddham etat .
katham .
pratyayagrahaṇe yasmāt saḥ vihitaḥ tadādeḥ tadantasya ca grahaṇam bhavati iti evam tunantasya tṛjantaḥ ādeśaḥ bhaviṣyati .
evam api kim cit eva tṛjantam prāpnoti .
idam api prāpnoti paktā iti .
āntaratamyāt ca siddham .
kroṣṭoḥ yat antaratamam tat bhaviṣyati .
kim punaḥ tat .
kruśeḥ yaḥ tṛc vihitaḥ tadantam .
tṛjvadvacanam anarthakam tṛjviṣaye tṛcaḥ mṛgavācitvāt .
tṛjviṣaye etat tṛjantam mṛgavāci .
tunaḥ nivṛttyartham tarhi idam vaktavyam .
tunaḥ sarvanāmasthāne nivṛttiḥ yathā syāt .
tunaḥ nivṛttyartham iti cet siddham yathā anyatra api .
tunaḥ nivṛttyartham iti cet tat antareṇa vacanam siddham yathā anyatra api aviśeṣavihitāḥ śabdāḥ niyataviṣayāḥ dṛśyante .
kva anyatra .
tat yathā .
gharatiḥ asmai aviśeṣeṇa upadiṣṭaḥ saḥ ghṛtam , ghṛṇā , gharmaḥ iti evaṃviṣayaḥ .
raśiḥ asmai aviśeṣeṇa upadiṣṭaḥ saḥ rāśiḥ , raśmiḥ , raśanā iti evaṃviṣayaḥ .
luśiḥ asmai aviśeṣeṇa upadiṣṭaḥ saḥ loṣṭaḥ iti evaṃviṣayaḥ .
idam tarhi prayojanam vibhāṣā vakṣyāmi iti .
vibhāṣā tṛtīyādiṣu aci iti .
vāvacanānarthakyam ca svabhāvasiddhatvāt .
vāvacanam ca anarthakam .
kim kāraṇam .
svabhāvasiddhatvāt .
svabhāvataḥ eva tṛtīyādiṣu ajādiṣu vibhaktiṣu tṛjantam ca tunantam ca mṛgavāci iti