yamunāyāṁ nau-khelayā karṇadhāratvam aṅgīkṛtya śrī-kṛṣṇena nija-nāvyārohaṇārtham āmreḍitā śrī-rādhā tad-vacasaḥ satyatvam āśaṁsantī taṁ prati sākūtam āha—mādhava he lakṣmī-pate iti tasyāś cañcalāyāḥ saṅgāt tavāpi cāñcalyaṁ durnivāram iti bhāvaḥ |
pataṅga-putrī yamunā taraṅga-nivahena vīci-samūhena muktā tyaktā tathā naukā ca navyā suḍṛḍhā iti tava yad-vacas tat satyam eva nātra sandehaḥ |
nanv evaṁ cet tarhi kim iti vyarthā-śaṅkayā naukārohaṇe mantharāsīty atra sa-manda-smitam āha—mama atimātram atiśayam idam eva śaṅkāyā nidānaṁ, tat kim ity atrāha—yat yasmāt iha naukāyāṁ nāvikaḥ karṇadhāras tvam asi |
nanu mayā kim apakṛtaṁ tava yata evam āśaṅkase ? tatra hetu-garbha-viśeṣaṇaṁ—cañcalam iti |
muhur muhur bhūriśaḥ tava cāñcalyānubhavena tvattaḥ śaṅkā nāpayātīty arthaḥ |
kuru pāraṁ yamunāyā muhur iti gopībhir utkarāhūtaḥ | tari-taṭa-kapaṭa-śayālur dviguṇālasyo harir jayati ||
[padyā. 268]
jīrṇā tariḥ sarid atīva-gabhīra-nīrā bālā vayaṁ sakalam ittham anartha-hetuḥ | nistāra-bījam idam eva kṛśodarāṇāṁ yan mādhava tvam asi samprati karṇadhāraḥ ||
[padyā. 271]
ambhasi taraṇi-sutāyāḥ stambhita-taraṇiḥ sa devakī-sutaḥ | ātara-virahita-gopyāḥ kātara-mukham īkṣate smeraḥ ||
[padyā. 272]
vācā tavaiva yadunandana gavya-bhāro hāro’pi vāriṇi mayā sahasā vikīrṇaḥ | dūrīkṛtaṁ ca kucayor anayor dukūlaṁ kūlaṁ kalinda-duhitur na tathāpy adūram ||
[padyā. 273]
payaḥ-pūraiḥ pūrṇā sapadi gataghūrṇā ca pavanair gabhīre kālindī-payasi tarir eṣā praviśati | aho me durdaivaṁ parama-kutukākrānta-hṛdayo harir vāraṁ vāraṁ tad api karatāliṁ racayati ||
[padyā. 274]
pānīya-secana-vidhau mama naiva pāṇī viśrāmyatas tad api te parihāsa-vāṇī | jīvāmi cet punar ahaṁ na tadā kadāpi kṛṣṇa tvadīya-taraṇau caraṇau dadāmi ||
[padyā. 275]
idam uddiśya vayasyāḥ sva-samīhita-daivataṁ namata | yamunaiva jānu-dadhnī bhavatu na vā nāviko’stv aparaḥ ||
[padyā. 276]
tarir uttaralā sarid gabhīrā taralo nanda-sutaś ca karṇa-dhāraḥ | abalāham upaiti bhānur astaṁ sakhi dūre nagarīha kiṁ karomi ||
[padyā. 277]
nāpekṣate stuti-kathāṁ na śṛṇoti kākuṁ śaśvat kṛtaṁ na manute praṇipāta-jātam | hā kiṁ vidheyam adhunā sakhi nanda-sūnur madhye-taraṅgiṇi tariṁ taralo dhunoti ||
[padyā. 278]
eṣottuṅga-taraṅga-laṅghita-taṭotsaṅgā pataṅgātmajā pūrṇeyaṁ tarir ambubhir na hi hareḥ śaṅkā kalaṅkād api | kāṭhiṇyaṁ bhaja nādya sundari vayaṁ rādhe prasādena te jīvāmaḥ sphuṭam ātarīkuru giri-droṇī-vinodotsavam ||
[padyā. 279]