loha-mayy alaghu-kṛṣṇavartmanaḥ stambhinī pratikṛtiḥ sphuraty asau | yatra yānti kuhakasya bandhyatāṁ bhūri-bhoga-bharitasya cāśiṣaḥ ||

pratimāsy adbhutā rādhe bahulohamayī dhruvam | tataḥ svayaṁ grahāśleṣaṁ cumbake mayy urīkuru ||

vakras tridhā tvaṁ ṁdau madhye cānte ca vaṁśikā-rasika | kala-kṛta-jagatī-pralayo vakreśvara eva devo'si ||

vāci kace bhruvi dṛṣṭau smite prayāṇe'vaguṇṭhe hṛdi ca | tvām ity aṣṭasu vakrāṁ aṣṭāvakrāyitāṁ vande ||

kṛṣṇa-kuṇḍalinaś caṇḍi kṛtaṁ ghaṭṭanayānayā | phutkṛti-kriyayāpy asya bhavitāsi vimohitā ||

vilasati susiddha-mantre maṇḍita-matir ṁhi-tuṇḍikī lalitā | sukaraṁ mūrdhonnamanaṁ na jihmagasyātra kṛṣṇasya ||

añjasā vyāharat kañjasārekṣaṇas tām asau sragviṇīṁ dāma-saurabhya-bhāk | mādhurīm udgrian sādhu-rīty-ujjvalāṁ nūtanānandadāṁ pūtanā-mardanaḥ ||

bhaṅgurān aṅkurān nirdayaṁ chindatī vīrudhaḥ komaoldbhedinībhir bhindatī | āḥ kathaṁ luṇṭhasi tvaṁ mṛgāṅkānane puṣpa-rājīm asau hanta mat-kānane ||

sadātra cinumaḥ prasūnam ajane vayaṁ hi niratāḥ surābhi-bhajane | na ko’pi kurute niṣedha-racanaṁ kim adya tanuṣe pragalbha-vacanam ||

prasīda kusumaṁ vicitrya sarasā prayāmi sarasīruhākṣa tarasā | kriyādya mahatī mamāsti bhavane vilambam adhikaṁ tanuṣva na vane ||

niyuktaḥ kṣitīndreṇa tenāsmi kāmaṁ vanaṁ pālayāmi krameṇābhirāmam | janaḥ śīrṇam apy uddhared yo dalārdhaṁ harāmy ambaraṁ tasya vittena sārdham ||

parijñātam adya prasūnālim etāṁ lūnīṣe tvam evaṁ pravālaiḥ sametām | dhṛtāsau mayā kāñcana-śreṇi-gauri praviṣṭāsi gehaṁ kathaṁ puṣpa-cauri ||

sa patiḥ piśunaḥ kupito’piśunaḥ sadane mukharā jaratī mukharā | caturā guravo bhavitā kuravo vyasanaṁ puruṣeśvara kiṁ kuruṣe ||

jalajekṣaṇa he kulajām abalāṁ na hi duryaśasā racayādhavalām | tarasā viramat-kiraṇaṁ taraṇiṁ divi paśya tatas tyaja me saraṇim ||18|| (toṭakam) jāne tava kaca-pakṣaṁ sambhṛta-vara-mallikā-lakṣam | urasi ca kañcuka-rājaṁ dhruvam arbudha-mādhavī-bhājam ||

ehi tava kṣaṇa-mātraṁ vicārayāmi kramād gātram | tattve kila nirṇīte prayāhi bhavanaṁ taḍita-pīte ||20|| (āryā) na muṣā mādhava racaya vivādaṁ vidadhe tava muhur aham abhivādam | gokula-vasatau svaram iva mūrtaṁ na kim u bhavantaṁ jāne dhūrtam ||

vetti na gopī vṛndārāmaṁ vṛndāvanam api bhuvi kaḥ kāmam | aham iha tad idaṁ kitava rasālaṁ katham avaceṣye na kusuma-jālam ||22|| (pajjhaṭikā) nedam atra kalasa-stani śaṁsa krodhano nṛpatir eṣa nṛśaṁsaḥ | tena hanta vidite vana-bhaṅge yauvataṁ patati bhīti-taraṅge ||

tanvi geha-gamana-vyavasāyaṁ cet karoṣi śṛṇu ramyam upāyam | atra matta-bahu-ṣaṭpada-vīre līlayā praviśa kuñja-kuṭīre ||24|| (svāgatā) gokule kula-vadhūbhir arcitā śīla-candana-rasena carcitā | rādhāham adhikāritām ataḥ kiṁ karoṣi may dhūrta kāmataḥ ||

nākṣiṇī kṣipa kuraṅgi sarvataḥ sākṣiṇī bhava sakhībhir anvitā mādhavaḥ kila dunoti mām asau sādhavaḥ śṛṇuta bhoḥ śikhi-striyaḥ ||

bhrūlekhāṁ kim arālāṁ tvaṁ nirmāsi karālāṁ kiṁ vā paśyasi vāmaṁ saṁrambhād abhirāmam | diṣṭyā kānana-lolā helotphulla-kapolā vṛttā tvaṁ hari-haste trātānyo bhuvi kas te ||

āruhya druma-vāṭīṁ muñcemāṁ paripāṭīṁ gehāntas tava sarvaṁ jāne bhāmini garvam | nediṣṭhaḥ kila bhūpaḥ so’yaṁ bhairava-rūpas tasyāgre cala vāme colīm arpaya vāme ||

rahaḥ pāṭacaryaḥ kuruta kim idaṁ yauvata-madāt sphuṭaṁ yuṣmābhir me vipinam apaṇaṁ nāśitam adaḥ | ato vallary-arthe tanu-taṭim avaśyaṁ phala-kṛte kucān vo luṇṭhāmaḥ kisalaya-pade cādhara-kulam ||

vadantyaḥ smo nūnaṁ tava kiṭava satyaṁ hitam idaṁ vṛthāṭopaṁ hitvā vraja jhaṭaṭi nandīśvara-puram | na jānīṣe kiṁ taṁ prakhara-lalitā-vikrama-taṭiṁ yayā te vānyāntaḥ kṣapitam asakṛt pauruṣa-yaśaḥ ||

aho śiṣyā evaṁ hi kuruta dhāṛṣtyaṁ mayi punar yathā śrutvā krudhanty akhila-latikā-maṇḍana-varaḥ | mayā kāmaṁ yatra praguṇa-guruṇā yat-karuṇayā vitīrṇā vo dīkṣā na kila katidhā jaina-racitāḥ ||

svayaṁ yo nirbandhād dhana-vitaraṇair loka-taṭibhiḥ karoty ārāmaṁ yaṁ sa hi bhavati tasyaiva niyatam | idaṁ tu śrī-vṛndāvanam akṛtam anyair anudinaṁ samānaṁ sarveṣāṁ katham iva tavaivādya bhavitā ||

akuṇṭhaṁ vaikuṇṭhe divi bhuvi ca rasāyāṁ śruti-gaṇaiḥ pragītaṁ man-nāmnā vanam iti na yad vaḥ śruti-mitam | na yuṣmad-doṣo 'smin prabala-mada-garvottaruṇatā- tri-doṣi bādhiryaṁ pracuram akarod yat sphuṭam idam ||

aye ced yan-nāmnāṅkitam iti bhavet tasya vipinaṁ tadāsmad-vṛndāyā bhavati sutarām eva kapaṭin | yato 'sya nāmnaiva tri-jagati janair gīyata iha svayaṁ ca śrī-svāmin bata tu na hi nāmnā kvacid api ||

vane phulle cillātaka-patir ayaṁ bāḍham asakṛt satīr asmān prītyā paricarati bhogādi-kusumaiḥ | yathā śṛṇvann asmai srajam iha sukhaṁ preṣayati saḥ ||

nṛpendreṇaivārād apaṇa-vipinasyāvana-kṛte niyujyāsmān śaśvad yad uta gaditaṁ tā chṛṇuta bhoḥ | nijo vā bāhyo vā harati ya ihāsyāpi galitaṁ dalaṁ vā puṣpaṁ vā harata kila tad-vastra-padakam ||

ato 'haṁ yuṣmākaṁ maṇi-vasana-hārādikam idaṁ balenaivāluñcya pramada-bharato yāmi sadanam | na manyadhve puṣpāṅkura-dala-hṛtiṁ cen nanu tadā vicāraṁ nīvīnām api kuca-paṭānāṁ vitarata ||

śaṭhendra tvaṁ śaśvat padakam api hartuṁ vadasi yat tad asmābhiḥ soḍhaṁ nṛpa-sutatayā samprati śrṇu | samastāḥ sambhūya hriyam iha vihāya priyatamāṁ grahiṣyāmo 'vaśyaṁ vayam api tavācchidya muralīm ||

nityaṁ garviṇi vanya-vartmani miṣāt saṅgopya gavyādikaṁ vikrīṇāsi śaṭhe tvam atra patitā bhāgyena haste’dya me | tvāṁ baddhoru-manoja-rāja-purato neṣyāmy avaśyaṁ tathā prītyā yacchati mahyam eva sa yathā tāruṇya-ratnāni vaḥ ||

ās tvad-vidhān apy abalā-gaṇān kiṁ neṣyāmi tasyoru nṛpasya pārśve | dāsyāmi śikṣām aham eva sākṣāt tad advitīyo vraja-pattane’smin ||

badhnāmi tūrṇam anayā vana-mālayā tvāṁ mathnāmi hanta daśana-cchadam atra dantaiḥ | sandārayāmi kucayor yugalaṁ nakhāstrair dānaṁ na cej jhaṭiti yacchasi caurike tvam ||

dūreṣu tiṣṭha na hi māṁ spṛśa dhṛṣṭa dhūrta yāntīṁ suyāga-bhavanaṁ vratinīṁ pavitrām | spṛṣṭaṁ tavādya marutāpi madīya-gavyaṁ śyāmībhavan na bhavitā śubha-yajña-yogyam ||

kāmārṇavocchalita-gharma-jalābhiṣekaiḥ śuddho’smi kiṁ na kila paśyasi dīrgha-netre | tasmāt tvayā saha mahojjvala-nāma-satraṁ kartuṁ lasāmi samayā śubha-dharma-patnyā ||

ghaṭṭī-kuṭṭima-sṛṣṭā-paṭṭa-nikaṭe rādhe ghaṭīṁ sthāpaya prodyat-saurabha-sadma-padma-pavanaiḥ śrāntiṁ kṣaṇaṁ vāraya | dīvyan-navya-sugavya-dāna-vilasal-lekhaṁ muhuḥ kāraya krūrasyāli-kulasya dānam acirād ārāt svayaṁ dāpaya ||

yāsyāmy ahaṁ nahi pathā rata-hiṇḍakena sandūṣitena nitarāṁ sakhi tena tena | itthaṁ mad-uktam api naiva niśamya garvād ānīya mām iha dadau lalitā-kare’sya ||

kasyāpi goṣṭha-nagare dadhi-dugdha-dāna- vārtāpi na śruta-carī kim u dṛṣṭa-pūrvā | cillābha-varga-patinā yad anena sṛṣṭam etat tu ballava-vadhū-kula-luṇṭhanāya ||

etasya kṛṣṇa-bhujagasya kaṭhora-bhogāt sakhyo yadi svam avituṁ param icchataitat | gatvā vrajendra-gṛhiṇī-purato yaśo’sya saṅgīyatāṁ tyajati vaḥ sukhito yathaiṣaḥ ||

rādhā-hṛd-ākūtam agādham īṣad vyaṅgena vijñāya mukunda ārāt | pratyekam alpa-smitam atra kṛtvā jagāda bhaṅgyā lalitādikās tāḥ ||

vidyā-cayasya tava sundari tuṅgavidye pratyekam eva kila lakṣa-suvarṇa-dakṣam | yat tena tena bhavatī vraja yauvataṁ taj jitvā sphuraty anudinaṁ mada-darpa-dṛptā ||

citre sucitrā mṛdu-manda-vacaḥ prabandho hṛdyo na kasya tava sundari bhūtale’smin | no cet kathaṁ tam avagamya budhaḥ sudhāyā mādhuryam apy anudinaṁ hi tiraskaroti ||

asmād amuṣya madhurasya na ko’pi dāna- yogyaḥ padārtha iha bhāvini dṛśyate yat | tasmād idaṁ mṛdula-mañjula-mṛṣṭa-divya- bimbādharāmṛtam idaṁ smita-candra-gandhī ||

praṇālī campakalate tava vahni-tapta- jambūnada-sphurita-campaka-kampi-kānteḥ | śyāmaṁ mad-aṅgam ucitaṁ muditā tayaiva san-mālayā madhurayā kila maṇḍayeti ||

yat te mukhasya madhu tan madhurāṅgi narma karpūra-vāsitataraṁ rasa-digdha-mugdham | tasyaiva durlabhatarasya paraṁ viśākhe dānaṁ tvam eva niyatāṁ na paraṁ trilokyām ||

vaidagdhya-narma-rasa-lāsya-vilāsa-hāsa- saundarya-sad-guṇa-tater lalite paraṁ te | mānoru-śikṣaṇa-vicakṣaṇatādi-kūṭa- kāṭhinya-kauśala-parityajanaṁ hi dānam ||

tadā tad-uktākhila-dāna-vastu- jātaṁ niśamyāli-kuleṣu teṣu | hasatsu sarveṣu ca tuṅganarmā smitvā sphuṭaṁ vācam uvāca goṣṭhyām ||

vittāni yāni madhumaṅgala yācitāni tāny āśu neṣyatha kathaṁ bata durbalāḥ stha | tasmād gṛhāc chakaṭa-yūtham ihānayadhvaṁ śūroṣṭra-sad-vṛṣabha-loka-kharāṁś ca voḍhum ||

tat kṛṣṇa-narma-lapitaṁ lalitaṁ niśamya thūtkāra-kārakam apīndu-sudhā-pravāhe | ānanda-saṁsphurita-sāttvika-bhāva-bhāraṁ āguṇṭhya vāmya-madhura-madhurāyatākṣī ||

śrīmad-goṣṭha-vaneśvarī rasa-kalā-līlojjvalan-nāgarī bhrājad-goṣṭha-mahendra-nandana-mano-māṇikya-pāṭac-carī | prodyat-puṣpa-dhanuḥ-prabandha-vividha-vyākāra-vāg-īśvarī gāndharvā-giridhāriṇā vivadate vāṅ-nṛtya-vidyādharī ||

svāmin nu dāsa-vanitā na vayaṁ bhavāmaś candrāvalir na ca vayaṁ na ca padmikā te | yad gūḍha-ghora-gahane miṣataḥ karasya saṁluṇṭhanāya bhavatā bata rakṣitāḥ smaḥ ||

rādhe mudhā na kuru vāda-vivāda-vṛddhiṁ jñātvā hitaṁ mad-uditaṁ mama dehi dānam | no cen mahā-madana eṣa niśamya roṣāt saṁśāsti vo yadi tadā mama neha doṣaḥ ||

mithyaivāyaṁ sṛjati nahi ced dānam etad tato’sau preyaś candrāvali-vara-śiraḥ-śāpam aṅgīkarotu | smitvā govardhana-giri-darī-gehinī raṅginītthaṁ vācaṁ lāsyaṁ sakhi vidadhati hāsayāmāsa goṣṭhīm ||

ced gantum icchasi sakhī-nikareṇa sārdhaṁ rādhe samṛddha-dhana-bhūṣaṇa-śobhatas tvam | tad gaccha kintu laliteha mamāccha-kacche saṁrakṣyatāṁ pratinidhiḥ punar eṣi yāvat ||

pāpena kena mahatā rata-hiṇḍakena haste tavaiva vidhinā bata pātitāḥ sma | kintv adya paśya tarasā vacasāṁ tavaiṣāṁ śāstiṁ prasiddha lalitā dadatī kilāsmi ||

nityaṁ rājānvati janapade divya-gavyopahārair yātāyātaṁ vidadhati janā goṣṭhataḥ koṭi-saṅkhyāḥ | naitebhyaḥ kiṁ spṛhayati bhavān dānam ādātum etat satyaṁ te ced vraja-giri-vane ghaṭṭa-paṭṭādhipatyam ||

anyebhyo’pi pramada-madhunā matta-cittaḥ śṛṇudhvaṁ gṛhṇāmy etan niravadhi mudā rāja-mārge vrajadbhyaḥ | yūyaṁ tyaktvā tad anudivasaṁ gūḍham atrāvrajantīty evaṁ śrutvā nija-cara-mukhān manmathaś cakravartī ||

mām āṇiyāntikam atha ruṣā bhartsayitvā samantād ugraṁ dattvā śapatham aham āśikṣitas tena śaśvat | tūrṇaṁ gacchan tvam iha sa-gaṇo ghaṭṭa-vidhvaṁsiṇīs tā vadhvā śāstiṁ sapadi vidadhan mat-puraḥ prāpayeti ||

mugdhāsi sat-kula-vadhūḥ sumano harantī sādhvī parasya puruṣasya na lajjase tvam | citraṁ tad etad athavā satataṁ bhramantyāḥ svātantryataḥ prati vanaṁ katham astu lajjā ||

sādhāraṇaṁ vanam idaṁ nanu mitra-pūjā- sūtkaṇṭhitā vayam avaiti ca mālatīnām | punnāga eṣa vikaco’pi na saṅgam ittham auṣṭhyādi-varṇa-pada-cālanayāttha manye ||

mugdhāsi vetsi na kim apy avadhehi vacmi san-mālatī-caya-vṛtaḥ puruṣottamo’yam | tābhir yunākti na kadāpi yunākti cāpi diṣṭyānilaiḥ sumukhi pratyanukūla-pūrvaiḥ ||

svāmī vanasya viditaḥ smara-cakravartī tenārpitaṁ mayi mudā vipināvakatvam | tasyāgrato mama viluṇṭhasi yasya garvāt tāruṇya-ratna-ghaṭa-yugmam idaṁ harāmi ||

tvāṁ prārthya tad vicinuyām iti kiṁ bravīṣi nekṣe kadāpi lalanāṁ kim u saṁlapāmi | dhairyaṁ raho yuvati-darśanataḥ kva yūnām naikā tvam asya vayavābhidha-caura-lakṣair nityaṁ vṛtā sva-sadṛśāli-cayānvitā ca | rājanvato janapadasya parāṁ vibhūtiṁ muṣṇāsy amuṣya nipaten mayi rāja-daṇḍaḥ ||

nityaṁ vanād vicinumaḥ kusumāny amuṣmād dṛṣṭaḥ kadāpi na bhavān iha rakṣakaḥ kim | svapne’pi na śruta-caraḥ smara-cakravartī tat kiṁ vṛthā pralapasīti kim āttha satyam ||

guptaṁ pratāpa-balato vanam āvayos tat kas tāvad eṣa viśatād iti garvitena | gocāraṇa-vyasaninā ca mayāti yatnān nāvekṣitaṁ hṛta-dhanaṁ vihitaḥ tvayaitat ||

guptena sādya vidhṛtāsi mayātra diṣṭyā sandaṇḍya-pūrvam iha rāja-kṛte tvad-artham | svārthaṁ punar gaṇa-yutaiva yadārpyase tvaṁ rājñe tadāśruta-caraṁ tam apīkṣitāse ||

sāmānya-kānana ihāsti na rakṣako’pi jñātveti te nanu mayātra kṛto’parādhaḥ | kṣantavya eva bhavatā karuṇā-mayatvāt tan muñca mām iti kim āttha na me’tra śaktiḥ ||

vanya-prajābhir akhilaṁ caritaṁ yatas te vijñāpitaṁ sthira-carādibhir ākulābhiḥ | śrutvā nṛpo’śruta-carāṁ sa ruṣāgraheṇa tvāṁ yācate mayi vidhāya samagra-daṇḍam || ||

madhura-sarasa-ramyaṁ vastu-jātaṁ hi yad yat nivasati kila loke prākṛte’prākṛte vā | śriyam uru-tanu-cauryā tvaṁ harann asya sādhuḥ svayam asi tad ihānyatrāpi cauryāpavādī ||

sādhutve dhārmikatve ca yasya te bhāti sākṣiṇī | kumārīṇāṁ koṭṭavīnāṁ mūrdhni baddhāñjali-stutiḥ ||

vraja-bhuvi yuva-rājaḥ sarva-sādguṇya-pūjyaḥ pariṇaya-vidhi-yogyānanta-kanyā-yutāyām | abhinava-taruṇo’py aprāpta-pāṇigraho yat tad-dhṛta-niyamo’si brahmacārīti satyam ||

kiṁ vāsādhāraṇaḥ kaścid bhāti tvayi guṇo mahān | yam ākarṇya na kāpi tvāṁ kanyā vṛtavatī kvacit ||

tat tāpād bhavatā manye turaṅga-brahmacaryakam | aṅgīkṛtya vraje svasya khyāpitā baṭutā mṛṣā ||

baṭuś cet para-rāmāsyālokena kutukī kūtaḥ | vaṁśī-caurī-hṛtābhir vā para-strībhiḥ kūto ratiḥ ||

tad bhavān varṇitākhyāti cchalena svārtha-sādhakaḥ | kanyānāṁ ca satīnāṁ ca dharma-dhvaṁsāya dīkṣitaḥ ||

kadāpy anāropita-puṣpa-vallī drumaika-poto’pi vanādhikārī | asaṅkhya-gocāraṇa-lūna-tat-tan- mūlo’pi satyaṁ vipināvakas tvam ||

sakhyāsmākaṁ vṛndayā vardhitaṁ yad vṛndāraṇyaṁ khyātim etad vidhātrā | mahyaṁ dattaṁ tat-saratnābhiṣekaṁ rājānaṅgas tvaṁ ca pāteti satyam ||

idaṁ tv asādhāraṇam asmadīyaṁ mat-kuṇḍa-tīrodbhava-kely-araṇyam | madīya-siṁhāsana-dhāma-kāma- śarma-pradākhyaṁ tv iha bhāti kuñjam ||

āsthānīyaṁ kānta-vārtā-sudhā-dhuṅ- nāmny asmākaṁ bhāti puṁsām agamyā | yasyāṁ nitya-mad-vayasyā-niṣaṇṇāḥ saṁsevante preṣṭha-vārtāmṛtāni ||

cinumaḥ kusumaṁ vayam ina3-sevā- vidhaye roddhuṁ yūyaṁ ke vā | para-nīvṛti-nija-tārpana-yuktaḥ kiṁ hrī-priyayāpi tvaṁ muktaḥ ||

baṭo na te kṛtyam ihāsti puṣpā- rāme’balā svaira-vihāra-dhāmni | paśūn avaṁs tvaṁ paśupāla-saṅgī tac-cāraṇāya vraja śādvaleṣu ||

etad eva kati vā tvayi notkam, hanta kundalatike puratas te | man-madīya-vipinaṁ phala-puṣpaiḥ pūrṇam ābhir abhito’kṛta śīrṇam ||

adyāpi tattvam upaśikṣaya me yathā’ mūś cinvanti nātra kusumāni punaḥ sametya | no cen mayā sapadi manmatha-cakravartī vijñāpitaḥ sa hi ruṣā na hi śaṁ vidhātā ||

prakaṭa-hasitair vyagrātmatvaṁ gataṁ praṇayān muhuḥ | katham api tatas tūrṇaṁ tasyāntikaṁ lalitā gatā culita-mukhī vastreṇārdhaṁ lalāpa mṛdu-smitā ||

vṛndāraṇyaṁ nikhila-viditaṁ hanta gāndharvikāyās tasyā eva priya-savayasā vṛndayā pālitaṁ ca | tasmād asmān kusuma-cayane kiṁ vṛthā roddhum iccheḥ kiṁ vā caurair adhṛta-sacivair daṇḍyate sādhur asmin ||

asyānvayaṁ ca śṛṇu manmatha-maṇḍalasya madho’tra vartitum amuṣya tavāsti śīlam | tasyāttvam eva khalu manmatha-cakravartī mathnāsi yaj janimatāṁ svarucā manāṁsi || |228||