yādā ca śrī-kṛṣṇaḥ kaṁsa-vadhārthaṁ yaduṣu gatas tadā kenacit prakāreṇāmūr bhīṣmakādi-gṛhaṁ nītvā bhīṣmakādi-kanyātvena pratyāyya tatra cāparituṣya sākṣād vraja-rāja-nandanatvena pratyabhijñātasya śrī-dvārakā-nāthasya prāptau śrī-dvārakā-nāthasya tasyaiva vacana-rūpaṁ padyam āha—tavātreti |
tad etad upalakṣaṇaṁ pūrṇa-manorathaṁ sarva-nirvāhaṇāṅgam api kroḍīkaroti |
tathā hi yadā goṣṭheśvaryā dvārakāyāṁ gamanaṁ jātam |
candrāvalyāś ca gokula-siddha-nija-bhaginītvaṁ śrī-rādhāyāḥ pratītam |
tadā śrī-kṛṣṇa-rādhayor vivāhaḥ saṁvṛttas tadā ca śrī-kṛṣṇa-rādhayor ukti-pratyuktī tatra śrī-kṛṣṇasyoktiḥ—prāṇeśvari prārthayasva kim ataḥ paraṁ te priyaṁ karavāṇi iti |
atha śrī-rādhāyāḥ pratyuktiḥ—
sakhyas tā militā nisarga-madhura-premābhirāmīkṛtā yāmī me samagaṁs tu saṁstavavatī śvaśrūś ca goṣṭheśvarī | vṛndāraṇya-nikuñja-dhāmni bhavatā saṅgo’yaṁ raṅgavān saṁvṛttaḥ kim ataḥ paraṁ priyataraṁ kartavyam atrāsti me ||
[la.mā. 10.36]
tad etad uktvāpi tatra tasya śrī-vṛndāvanasya kalpitatvaṁ vitarkya punar āha—
yā te līlā-rasa-parimalodgāri-vanyāparītā dhanyā kṣauṇī vilasati vṛtā māthurī mādhurībhiḥ | tatrāsmābhiś caṭula-paśupī-bhāva-mugdhāntarābhiḥ saṁvītas tvaṁ kalaya vadanollāsi-veṇur vihāram || |
[la.mā. 10.38]
atra mādhurīti madhurā-puryā adūra-bhavā ity arthaḥ |
adūra-bhavaś ca iti cāturarthika-tad-dhitaḥ |
sā kṣauṇī vṛndāvana-vibhūtir iti vyākhyeyam |
atra pūrva-padye sakhyas tā iti saṅgāntarāpagamāt yāmīyam iti bhaginītvena prasiddhena candrāvalyāḥ sapatnīyogerṣyā-parityāgāt śvaśrūś ceti prācīna-śvaśrūṁ-manya-jaṭilāyāḥ śrī-kṛṣṇānugatir-virodhitvābhāvāt pratyuta tad-ānukūlyāt vṛndāraṇyeti tādṛśe’py asmin kim uta sākṣāt tasminn iti sthāna-saṅkocāpagamāt nikhila-pāratantryān muktatvaṁ darśitam |
bhavatā saha saṅgo’py ayaṁ raṅgavān nānā-kautukavān saṁvṛtta ity upabhogātirekasya parākāṣṭhā darśitā |
tataś ca durlabhālokayor yūnor iti samṛddhimad-ākhya-sambhogasya lakṣaṇam atra paryāpitam |
tad evaṁ saty uttara-padye tu kaimutyena labdham iti |
atra śrī-kṛṣṇasyābhyupagamaḥ “priye tathāstv” iti so’yam abhypagamaḥ kāya-vyūhena dvārakāyāṁ śrī-vṛndāvane cāvirbhāvāt saṅgamanīyaḥ |
tat-tal-līlocita-rūpa-sva-priyatama-sahitena paṭṭa-mahiṣī-rūpeṇa pūrvatra vraja-devī-rūpeṇa tu paratreti |
kintu vraja-devīnāṁ śrī-kṛṣṇena vivahanaṁ śrī-goṣṭheśvaryāḥ sākṣād iti tāsām anyenānyena vivahanaṁ māyika-mātratayā jātam iti ca tvayā sva-putreṇa śrī-kṛṣṇena snuṣābhiś candrāvalyādibhiś cāgatayā paurṇamāsyādi-dvārā pramāpayya vraje prakāśitam iti jñeyam |
ata eva śrī-vṛndāvana-gata-darśanādy-upāsana-pūjāyāṁ rukmiṇy-ādi-nāmabhir ubhayābheda-mānibhis tā upāsyamānās tantrādiṣu śrūyante |
tad evam abhedena lalita-mādhava-siddhāntaḥ kādācitka-kalpa-gato jñeyaḥ |
atha bhedena prāyika-kalpa-gata-siddhāntaś ca śrī-bhāgavatānusāreṇātrāpy aṅgīkṛto’sti | yathā kurukṣetra-yātrāyāṁ modanākhya-bhāva-prasaṅge, hanta stambha-karambitā bhuvi kuror bhadrā sarasvaty abhūt ity ādinā | yathā ca uddhava-sandeśākhya-kāvye— vindan vaṁśī-sphurita-vadano netra-vīthīm akasmād antar-bādhā-kavalita-dhiyo dhātubhir dhūmalo’ham | krīḍā-kuñje luṭhita-vapuṣaḥ śrāntam ānanda-dhārā kallolais te rahasi sahasotphullam ullāsyiṣye || ity anena |
[u.saṁ. 126]
atra ca pakṣe pūrvavan mahā-vipralambha-samāpanāya dantavakra-vadhānantaraṁ śrī-kṛṣṇasya gokulāgamanaṁ pādmottara-khaṇḍa-vacanāni saṅgṛhya saṅkṣepa-bhāgavatāmṛte svayam eva grantha-kṛdbhir darśitam |
vaiṣṇava-toṣaṇyāṁ tad-agraja-caraṇaiś ca yathā prathamaṁ tāvat pādmottara-khaṇḍa-gadyam—
kṛṣṇo’pi taṁ hatvā yamunām uttīrya nanda-vrajaṁ gatvā prāktanau pitarāv abhivādya āśvāsya tābhyāṁ sāśrukaṇṭham āliṅgitaḥ sakala-gopa-vṛddhān praṇamyāśvāsya ratnābharaṇādibhis tatrasthān santarpayāmāsa |
śrīmad-bhāgavataṁ cedam |
tatra satya-saṅkalpatayā vedādibhir gītasya tasya saṅklapaḥ spaṣṭaḥ—
tās tathā tapyatīr vīkṣya sva-prasthāne yadūttamaḥ | sāntvayām āsa sa-premair āyāsya iti dautyakaiḥ ||
[bhā.pu. 10.39.35]
yāta yūyaṁ vrajaṁ tāta vayaṁ ca sneha-duḥkhitān | jñātīn vo draṣṭum eṣyāmo vidhāya suhṛdāṁ sukham ||
[bhā.pu. 10.45.23]
draṣṭum iti darśana-viṣyībhavitum ity arthaḥ |
tathāpi bhūman mahimā-guṇasya te viboddhum arhati [bhā.pu. 10.14.6] ity atra bodha-viṣayī-bhavitum arhatītivat |
ya eva tat-saṅkalpaḥ spaṣṭaḥ śrīmad-uddhavenāpi niścitaḥ—
āgamiṣyaty atidīrgheṇa kālena vrajam acyutaḥ | priyaṁ vidhāsyate pitror bhagavān sātvatāṁ patiḥ ||
[bhā.pu. 10.46.34]
tayoḥ pitroḥ priyaṁ hi sadā tal-lālana-rūpam eva |
dvārakā-vāsi-prajā-vacane tu tasyāgamanaṁ spaṣṭam eva |
yarhy ambujākṣāpasasāra bho bhavān kurūn madhūn vātha suhṛd-didṛkṣayā |
[bhā.pu. 1.11.9]
ity atrāsya madhūn ity atra mathurām iti svāmi-ṭīkā |
suhṛdaś ca tadā tatra śrī-vrajasthā eva |
tatra yoga-prabhāvena nītvā sarva-janaṁ hariḥ [bhā.pu. 10.50.51] iti māthurāṇāṁ dvārakāyāṁ praveśaḥ sarva-śabda-prayogāt |
balabhadraḥ kuru-śreṣṭha bhagavān ratham āsthitaḥ | suhṛd-didṛkṣur utkaṇṭhaḥ prayayau nanda-gokulam ||
[bhā.pu. 10.65.1]
iti tatraiva suhṛc-chabda-prayogāt |
dantavakra-vadha eva cātrāgamana-maryādā |
yathā kurukṣetra-yātrāyāṁ śrī-vraja-devīḥ prati śrī-kṛṣṇaḥ svayam eva—
api smaratha naḥ sakhyaḥ svānām artha-cikīrṣayā | gatāṁś cirāyitāñ chatru- pakṣa-kṣapaṇa-cetasaḥ ||
[bhā.pu. 10.82.41]
dantavakra-vadhānte śakra-pakṣa-kṣapaṇa-mātraṁ nijair vrajāgamane maryādā kṛtā |
kurukṣetra-yātrā ceyaṁ dantavakra-vadhāt pūrvam eva sālva-vadha-sahitasya dantavakra-vadhasya sama-kālam eva hi pāṇḍavānāṁ vana-gamanaṁ vana-parvaṇi prasiddham |
teṣām āgamanānantaram eva bhīṣmādi-vadha-mayaṁ bhārata-yuddham |
sā yātrā ca bhīṣmādy-āgamana-mayīti, yathā baladeva-tīrtha-yātrā kurukṣetra-yātrātaḥ pūrvaṁ paṭhitā tad-yātrā duryodhana-vadha-dine pūrṇeti sā ca kaṁsa-vadhān nātidūrā |
yata eva tasyām eva yātrāyāṁ śrīmad-ānaka-dundubhinā kuntī-devyā uktam—
kaṁsa-pratāpitāḥ sarve vayaṁ yātā diśaṁ diśam | etarhy eva punaḥ sthānaṁ daivenāsāditāḥ svasaḥ ||
[bhā.pu. 10.82.21]
kintu dantavakra-vadha-sthānaṁ kalpa-bheda-rītyā vā vaiṣṇava-toṣaṇī-rītyā vyākhyā vā śrī-bhāgavata-pādmayor vivādam eva parihṛtya saṅgamanīyam |
dantavakra-vadhānantaraṁ śrī-kṛṣṇasya vrajāgamanaṁ śrī-bhāgavatasyāpi saṁmatam |
yaś ca pūrva-padyānantaraṁ pādmottara-khaṇḍa eva padya-dvyam asti—
kālindyāḥ puline ramye puṇya-vṛkṣa-samāvṛte | gopa-nārībhir aniśaṁ krīḍayāmāsa keśavaḥ ||
ramya-keli-sukhenaiva gopa-veṣa-dharo hariḥ | baddha-prema-rasenātra māsa-dvayam uvāsa ha ||
[pa.pu. 6.252.19-27]
tatra gopanārībhir ity atra gopa-jātibhir nārībhir iti gamyam |
tṛtīya-skandhe śrī-śuka-vacane devahūtiṁ prati nṛpa-vadhūbhir itivat |
aniśam ity anenaupapatya-bhramānantaraṁ dāmpatyam eva prakaṭaṁ babhūvety āgatam |
vanitā-śata-yūthapa ity anena pramadā-śata-koṭibhir ity anena ca tāvatībhiḥ saha nirantara-krīḍāyāṁ sarvair jñātāyām api saṅkoca-rāhitya-vyañjanāt |
ramyatvam atra sarveṣāṁ manoramatvam anyathā tasmin kely-aṁśe virūpe sarvasyāpi tad-aṁśasya vigāna-viṣayatvaṁ syād iti |
ata evātra vraje sarveṣām eva prema-poṣaṇam abhūd ity āha—bahu-premeti |
atha tad-anantaraṁ gadyāntaram— atha tatrasthā nandādayaḥ sarve janāḥ putra-dāra-sahitāḥ paśu-pakṣi-mṛgādayaś ca vāsudeva-prasādena divya-rūpa-dharā vimānam ārūḍhā parama-vaikuṇṭha-lokam avāpur iti |
kṛṣṇas tu nanda-gopa-vrajaukasāṁ sarveṣāṁ paramaṁ nirāmayaṁ sva-padaṁ dattvā divi deva-gaṇaiḥ saṁstūyamāno dvāravatīṁ viveśa ||
[pa.pu. 6.252.28-29] iti ca |
nandādayaḥ putra-dāra-sahitā iti śrīman-nanda-rājasya tad-varga-mukhyasya putraḥ śrī-kṛṣṇa eva |
dārāś ca śrī-yaśodayaiva iti prasiddhāpi putra-śabdoktyā tat-tad-rūpair eva taiḥ saha tatra praveśa iti gamyate |
ato divya-rūpa-dharā ity ullāsena teṣāṁ sva-svarūpasya parama-virājamānatvaṁ vivakṣitam |
vimānena teṣāṁ parama-vaikuṇṭha-praveśanaṁ ca bahiraṅga-janānāṁ vañcanārtham eva pratyāyitam |
vastutas tu teṣām adṛśye vṛndāvana-prakāśa-viśeṣa eva praveśanam iti |
vṛndāvana eva hi tāpanīya-vārāha-bṛhad-gautamīya-vacanais tādṛśa-tan-nitya-dhāma-prakāśo darśitaḥ |
varuṇa-lokād āgatya śrīman-nandādibhyas teṣām eva sva-lokatayā vṛndāvana eva sva-loka-viśeṣa-rūpas tat-prakāśa-viśeṣaḥ svayam eva śrī-kṛṣṇena darśito, na ca vimāna-sādhanatayānyatra te nītā iti daśame eva prasiddham |
nandas tv atīndriyaṁ dṛṣṭvā loka-pāla-mahodayam | kṛṣṇe ca sannatiṁ teṣāṁ jñātibhyo vismito’bravīt ||
te cautsukya-dhiyo rājan matvā gopās tam īśvaram | api naḥ svagatiṁ sūkṣmām upādhāsyad adhīśvaram ||
saṅkalpa-siddhaye teṣāṁ kṛpayaitad acintayat ||
jano vai loka etasminn avidyā-kāma-karmabhiḥ | uccāvacāsu gatiṣu na veda svāṁ gatiṁ bhraman ||
darśayāmāsa lokaṁ svaṁ gopānāṁ tamasaḥ param ||
satyaṁ jñānam anantaṁ yad brahma-jyotiḥ sanātanam | yad dhi paśyanti munayo guṇāpāye samāhitāḥ ||
te tu brahma-hradaṁ nītā magnāḥ kṛṣṇena coddhṛtāḥ | dadṛśur brahmaṇo lokaṁ yatrākrūro’dhyagāt purā ||
nandādayas tu taṁ dṛṣṭvā paramānanda-nirvṛtāḥ | kṛṣṇaṁ ca tatra cchandobhiḥ stūyamānaṁ suvismitāḥ || iti |
[10.28.10-17]
tatra khalu yan nija-padaṁ teṣāṁ sva-padatayā darśayāmāsa tad eva tebhyaḥ paścād vyatārīd iti gamyate |
te tu brahma-hradaṁ nītā ity atra cāyam arthaḥ—yatra brahma-hrade śrī-kṛṣṇam akrūraḥ stutavāṁs taṁ hradaṁ śrī-kṛṣṇena nītā magnāś ca punas tenaiva coddhṛtāḥ santo narākṛti-brahmaṇas tasya lokaṁ dadṛśur iti |
yadyapi brahma-loka-śabdena bhagaval-loka-mātraṁ dvitīye brahma-lokaḥ sanātana ity anena labdham |
sūkṣmām iti tamasaḥ param iti ca tad eva vyañjitam |
tathāpi api naḥ sva-gatim iti, na veda svāṁ gatim iti, kṛṣṇaṁ ca tatra iti śrī-gopāla-rūpam eva tad iti labhyate |
ata evānye parikarās tatra tair na dṛṣṭāḥ kintv ātmana eva |
chandobhiḥ stūyamānam iti gopāḷa-tāpany-ādi-rūpais taiḥ śrī-kṛṣṇatvānurūpam eveti kṛṣṇaṁ ca tatrety anena labhyate |
tad evam eva tad-eka-rucīnāṁ teṣāṁ paramānanda-nirvṛtiś ca ghaṭate |
teṣāṁ sva-lokasyāpi tasyājñāna-kāraṇaṁ tu jano vā iti |
sālokya-sārṣṭi-sārūpya ity ādi-padye janā itivad atrāpi tadīyaḥ svajana evocyate |
atra tu viśeṣataḥ— tasmān mac-charaṇaṁ goṣṭhaṁ man-nāthaṁ mat-parigraham |
gopāye svātma-yogena so’yaṁ me vrata āhitaḥ ||
[bhā.pu. 10.25.18] śrī-kṛṣṇenāntar-bhāvitam iti jana-śabdasya loka-mātra-vācitve sarvatraiva karuṇā jāteti sarvebhya etebhyo darśanā prasajyeta |
sā ca na jāteti tathā na vyākhyeyam |
tataś ca parama-svajano’yaṁ mama vraja-vāsi-lakṣaṇaḥ prāpañcike’smin loke yā avidyā-kāma-karmabhir hetubhir deva-tiryag-ādi-rūpā uccāvacā gatayas tāsu bhraman nirviśeṣatayātmānaṁ manyamāno darśayiṣyamāṇāṁ svāṁ gatiṁ na jānātīty arthaḥ, mama lokaval-līlāyā vaśād eveti bhāvaḥ |
yad-dhāmārtha-suhṛt-priyātma-tanaya-prāṇāśayās tat-kṛte [bhā.pu. 10.14.30] ity ādes tad-ajñānād eva nandas tv atīndriyaṁ dṛṣṭvā ity ādy uktam |
tasmād ya eva lokas teṣāṁ svīyatayā tebhyo darśitaḥ sa eva lokaḥ prāptaḥ |
tat-prāpaṇe ca vimānādi-sādhanam akiñcitkaram eva, kintu lokānāṁ camatkārārthaṁ tebhyaḥ saṅgopanārtham eva darśitam iti sādhv eva vyākhyātam |
tad uktaṁ śrī-vṛndāvanam uddiśya, āvirbhāvas tirobhāvo bhaven me’tra yuge yuge iti, tejo-mayam idaṁ brahmann adṛśyaṁ carma-cakṣuṣā iti ca |
ataḥ punar vrajam āgatya sthitasya nitya-sthity-apekṣayaiva, go-gopa-gopikā-saṅge yatra krīḍati kaṁsahā iti padaṁ vinyastam |
kaṁsahety atra bhūta eva kṛd-vidhānaṁ vṛtra-hetivat |
tad evaṁ sthite tadānīṁ śrī-vraja-devīnāṁ tat-prāpti-kramas tv evaṁ vivicyate |
tad yathā mathurā-prasthāne tās tathā tapyatīr vīkṣya ity ādau, āyāsya iti dautyakaiḥ iti sandiṣṭaṁ tathābhūtāntarair apīti gamyam |
dhārayanty atikṛcchreṇa prāyaḥ prāṇān kathañcana | pratyāgamana-sandeśair vallabyo me mad-ātmikāḥ ||
[bhā.pu. 10.46.4]
yathā ca śrīmad-uddhava-dvārā pūrva-pūrveṇa, bhavatīnāṁ viyogo me nahi sarvātmanā [bhā.pu. 10.47.29] ity ādinā sandiśyāparituṣyottarato’smac-chabdasya trir āvṛttyā, tatrāpi kṛṣṇa iti viśiṣya sandiṣṭaṁ
mayy āveśya manaḥ kṛṣṇe nivṛttāśeṣa-vṛtti yat | anusmarantyo māṁ nityam acirān mām upaiṣyatha ||
[bhā.pu. ]
svayam eva kurukṣetra-yātrāyām upadiṣṭam |
mayi bhaktir hi bhūtānām amṛtatvāya kalpate | diṣṭyā yad āsīn mat-sneho bhavatīnāṁ mad-āpanaḥ ||
[bhā.pu. 10.82.44]
tatra ca yat kiñcid upadiṣṭaṁ tatāparituṣṭānāṁ tāsāṁ vijñaptim āha—
āhuś ca te nalinanābha padāravindaṁ yogeśvarair hṛdi vicintyam agādhabodhaiḥ | saṁsārakūpapatitottaraṇāvalambaṁ gehaṁjuṣām api manasy udiyāt sadā naḥ ||
[bhā.pu. 10.82.48]
ayam arthaḥ—he nalina-nābha, tava padāravindaṁ no’smākaṁ manasy udiyāt |
nanu paramānurāgavatīnāṁ bhavatīnāṁ kim atrāścaryaṁ ? tatrāhuḥ—yogeśvarair eva hṛdi vicintyaṁ nāsmābhiḥ |
katham? agādha-bodhaiḥ, adarśane’py akṣubhita-buddhibhir na tv asmābhir iva tad-vicintanārambha eva mūrcchā-gāmibhiḥ |
nanu, tad vicintanam eva teṣāṁ saṁsāra-duḥkham iva yuṣmākaṁ viraha-duḥkhaṁ śamayet ? tatrāhuḥ—saṁsāra-kūpa-patitānām evoddharaṇāvalambam, na tv asmākaṁ viraha-sindhu-magnānāṁ tad-vicintane viraha-buddher evānubhavāt |
nanv, adhunaivāgatya dvārakāyām api mat-padāravindaṁ paśyata, yāvad ahaṁ tatrāgacchāmīty āśaṅkyāhuḥ—gehaṁ-juṣāṁ strīṇāṁ gṛha-lokādhīnānām ity arthaḥ |
tasmād yadi svayam eva vāgatya sva-padāravindaṁ darśayanti tatra bhavantas tatrāpi nityam eva tadaivāsmākaṁ nistāra iti bhāvaḥ |
atha tataḥ kiṁ jātaṁ ? iti śrotṝṇām utkaṇṭhāṁ vitarkya samāpta-tad-adhyāye’pi svayam eva śrī-vaiyāsakir āha—
tathānugṛhya bhagavān gopīnāṁ sa gurur gatiḥ | yudhiṣṭhiram athāpṛcchat sarvāṁś ca suhṛdo’py ayam ||
[bhā.pu. 10.83.1]
yathā tābhir abhipretaṁ tathānugṛhya tathānugraham eva vyanakti—gopīnāṁ sa gurur abhīṣṭa-sampādanāyopadeṣṭā |
abhīṣṭam evāha—gatir gamya iti |
parama-phala-rūpa ity arthaḥ |
na caivam anya-bhakta-sādhāraṇyaṁ mantavyaṁ ciraṁ dvāropaviṣṭam api śrī-yudhiṣṭhiram atha tad-anantaram evāpṛcchat |
kiṁ vaktavyaṁ ? ekaṁ tam eveti sarvāṁś ca sarvān api suhṛda iti |
atha mahā-viraham uttīrya yathā tās taṁ prāpuḥ |
tathā svayam eva śrī-kṛṣṇa uddhavaṁ praty āha ekādaśa-skandhe dvādaśādhyāye—
rāmeṇa sārdhaṁ mathurāṁ praṇīte śvāphalkinā mayy anurakta-cittāḥ | vigāḍha-bhāvena na me viyoga- tīvrādhayo’nyaṁ dadṛśuḥ sukhāya ||
tās tāḥ kṣapāḥ preṣṭhatamena nītā mayaiva vṛndāvana-gocareṇa | kṣaṇārdha-vat tāḥ punar aṅga tāsāṁ hīnā mayā kalpa-samā babhūvuḥ ||
[bhā.pu. 11.12.10-11]
atra dadṛśur babhūvur iti cātīta-nirdeśād adhunā tu tās tathā na paśyanti na tathā bhavantīti nāsty eva viyoga ity arthaḥ |
nanu tāsāṁ bhagavat-prāptiḥ prakaṭaṁ na dṛśyate kathaṁ sā jātā ucyate mayā saha vṛndāvana-gatāprakaṭa-prakāśa-viśeṣam eva tāḥ prāpur ity āha—
tā nāvidan mayy anuṣaṅga-baddha- dhiyaḥ svam ātmānam adas tathedam | yathā samādhau munayo’bdhi-toye nadyaḥ praviṣṭā iva nāma-rūpe || |
[bhā.pu. 11.12.12]
tās tādṛśa-mahā-viraha-santāpāś ca satyo mayi yo’saṅgo dantavakraṁ hatvā mayi yaḥ paścāj-jātaḥ saṅas tena baddhā dhīr yāsāṁ tathābhūtāḥ satyaḥ svaṁ mamatāspadaṁ tathā ātmānam ahaṅkārāspadaṁ ca karma-bhūtam, ataḥ prakaṭa-līlā-gataṁ tathedaṁ yathā syāt tathā nāviduḥ |
kintu dvayor aikyenaiva vidur ity arthaḥ |
tatra līlā-dvaya-gatātamanor abhedāpattau dṛṣṭāntaḥ |
yathā samādhi-gate turyātmani munayo viśva-taijasa-prājñatā āviṣṭa-prāyās tad-ātmanas tat-tad-bhedaṁ na vidanti tadvat |
athāmamatāspadānāṁ līlādīnāṁ bhedāvedane dṛṣṭāntaḥ—yathābdhi-toye nadya iti |
yathā nadyaḥ pṛthivī-gatam abdhi-toya-gatāṁ ca sva-sthitiṁ bhedena na vidanti, kiṁ tu ubhayasyām api sthitau samudra-toyānugatāv eva viśanti, tathā prakaṭām aprakaṭām api līlā-sthitiṁ tāś ca bhedena nāviduḥ, kiṁ tu mayy evāviviśur ity arthaḥ |
dṛṣṭāntas tv ayaṁ līlā-bheda-vedanāṁśa eva, na tu sarvāvedanāṁśe, lokavat tu līlā-kaivalyaṁ [ve.sū. 2.1.33] itivat |
tataś ca nāma ca rūpaṁ ceti samāhāra-dvandvena nāma-kathātmake tasminn aprakaṭa-prakāśa-viśeṣe praviṣṭā iva, na tu praviṣṭā vas tv abhedād ity arthaḥ |
ṣoḍaśa-sahasra-kanyā-vivāha-tat-samāptyos teṣām, yathā tadvad iti bhāvaḥ |
tad evam api grantha-kṛt-pakṣaḥ śrī-bhāgavata-saṁmatyā sādhitaḥ punar evaṁ vicāryate |
seyaṁ vraje tat-prāptiḥ kīdṛśatvena grantha-kṛn-matā patitvenopapatitvena vā |
ucyate, jñātena tadīyena hārdena patitvenaiveti |
prakārāntareṇa tat-prabandha-karaṇena tatraiva rasasya pratiṣṭheti prakaṭīkaraṇāt tad-vivāha-karaṇāṅgasya pūrṇa-manoratha iti nāma-karaṇāt |
na ca puryām eva tāsāṁ vivāhaḥ sambhavati |
na tu vraja iti vaktavyaṁ yadi svayam eva śrī-vrajeśvarī tatra gatā tat-sambandhenānyāś ca prāmāṇikās tadā purī-vrajayoḥ ko bhedaḥ ? yadi ca kṛṣṇena vyūḍhānāṁ tāsāṁ vrajānayanaṁ śrī-vrajeśvaryāgrata evānumataṁ tadā vṛndāvane tāsām ānayanānantaraṁ tathā vyavahāra eva syāt nānyathā |
śrī-bhāgavatābhiprāyeṇāpy atraiva rasaḥ sampadyate |
yataḥ śrī-kṛṣṇasya mathurā-prasthāne—nivārayāmaḥ samupetya mādhavaṁ kiṁ no kariṣyan kula-vṛddha-bāndhavāḥ [bhā.pu. 10.39.28] iti |
visṛjya lajjāṁ ruruduḥ sma su-svaraṁ govinda dāmodara mādhaveti [bhā.pu. 10.39.31] iti |
yat tāsāṁ vyavahāras tena prathamata eva tā udghāṭita-bhāvā babhūvuḥ |
tā man-manaskā mat-prāṇā mad-arthe tyakta-daihikāḥ [bhā.pu. 10.46.4] iti |
kṛṣṇa-dūte samāyāte uddhave tyakta-laukikāḥ [bhā.pu. 10.47.9] iti |
gata-hriyaḥ [bhā.pu. 10.47.10] iti, kācin madhukaraṁ dṛṣṭvā [bhā.pu. 10.47.10] iti, yā dustyajaṁ sva-janam ārya-pathaṁ ca hitvā [bhā.pu. 10.47.61] iti,
mātaraṁ pitaraṁ bhrātṝn patīn putrān svasṝn api | yad-arthe jahima dāśārha dustyajān sva-janān prabho ||
[bhā.pu. 10.65.11]
tatas tasmād āsāmasaṅkhyānāṁ tādṛśī ratir āvarītum aśakyaiva jāteti |
yadi tāsām anya-bhartṛkātvaṁ vraje mithyātvena vyaktaṁ syāt, tadaiva jugupsā-vyatyayena rasaḥ sampādyate |
anyathā tu mahā-varasyam eva syāt |
tatra tadaiśvarya-jñāna-mayyāṁ parīkṣit-sabhāyām, yathā tad-aiśvarya-jñāpanenaupapatyaṁ parihṛtya rasatā sthāpitā, tathā dhārmika-loka-līlā-mayyāṁ śrīmad-vrajeśa-sabhāyām api dhārmika-rītyaiva parihṛtya sā sthāpayitavyā |
tad evaṁ yogamāyām upāśrita [bhā.pu. 10.29.1] iti, nāsūyan khalu kṛṣṇāya [bhā.pu. 10.33.37] ity ādi-nyāyena, yasyā māyāyā so’yaṁ prapañcaḥ saiva samādhātrī |
yathā nijeśvara-līlā-kautukārthaṁ tat-tat-kalpānāṁ kṛtavatī madhye cāsūyā-parihārārthaṁ samāhitavatī ca tathātispaṣṭe tasmin durvāde niḥśeṣam eva samāhitavatīti gamyate |
yato’prakaṭa-līlā-gatānām api tāsāṁ tat-sakhīyātvam evānugatam |
tathā hi brahma-saṁhitāyām—ānanda-cin-maya-rasa-pratibhāvitābhis tābhir ya eva nija-rūpatayā kalābhiḥ ity ādau tābhir nija-rūpatayā kalābhir iti tasya ca tat-patitvam eva gautamīye śrīmad-daśārṇavyākhyāyāṁ māyā-prerakatām aiśvarya-pratipādaka-pakṣa-dvayam uktvā tṛtīyaṁ pakṣam uttara-pakṣatayā proktam—
aneka-janma-siddhānāṁ gopīnāṁ patir eva vā | nanda-nandana ity uktas trailokyānanda-vardhanaḥ ||
tad etad vicārya grantha-kṛdbhir api, laghutvam atra yat proktam ity ādau, neṣṭā yad aṅgini rase kavibhir paroḍhā ity ādau, cāvatāra-samaya eva upapatitva-paradāra-vyavahāras, tad-itara-samaye tu neti svīkṛtam |
tad etac ca tā nāvidan mayy anuṣaṅga-baddha-dhiya [bhā.pu. 11.12.12] ity asyānte śrī-bhagavatā kṛṣṇena svayam eva darśitam—
mat-kāmā ramaṇaṁ jāram asvarūpa-vido’balāḥ | brahma māṁ paramaṁ prāpuḥ saṅgāc chata-sahasraśaḥ ||
[bhā.pu. 11.12.13]
ayam arthaḥ—yathā bhīṣmam udāraṁ darśanīyam, kaṭaṁ karoti taṁ ca bhīṣmam ity-ādi-rītyā tathātrāpi brahma prāpuḥ |
taṁ ca paramam ity-ādi-rītir avagantavyā |
kramaś cātrārthika eva pacyantāṁ vividhāḥ pākā ity ādau agnihotraṁ juhoti yavāgūṁ pacati ity ādau ca tasyaiva balatvena dṛṣṭatvāt |
tathā hi, “tā” iti pūrvato’nuṣajyate |
tā brahma prāpuḥ kiṁ nirviśeṣam iti prāmāṇyena vā bhagavad-rūpam ity arthaḥ |
tādṛśatvaṁ ca śubhāśrayaḥ sa-cittasya sarvagasya, tathātmanaḥ iti śrī-viṣṇu-purāṇa-rītyānyatrāpi bhagavad-āvirbhāve sambhavatīty āśaṅkyāha—“mām” iti |
yad uktam, mayy āveśya manaḥ kṛṣṇa [bhā.pu. 10.47.36] ity ādi, mayi bhaktir hi bhūtānāṁ [bhā.pu. 10.82.44] ity ādi ca |
tatra ca bhāva-viśeṣa-maya-samaya-bhedena dvidhā prāpur iti bodhayituṁ tāsāṁ tad-viśeṣeṇa sāhityena sa-viśeṣeṇa viśeṣa-dvayam āha—mat-kāmā ramaṇam iti jāram asvarūpa-vidaḥ iti ca |
ramaṇa-śabdaḥ patyāv eva rūḍhaḥ, jāras tūpapatāv eva |
ramaṇaḥ syāt paṭolasya mūle’pi ramaṇaḥ priye iti viśva-prakāśa |
dhavaḥ patiḥ priyo bhartā ity amaraḥ |
jāras tūpapatiḥ samau iti ca |
tataś cāsvarūpa-vida iti svarūpaṁ nityam eva mat-preyasī-lakṣaṇam avatāra-samaye madīya-līlā-śaktyā mohitatvān na vidanti, yās tathā satyo jāraṁ jāra-buddhi-vedyaṁ santaṁ māṁ prāpuḥ |
tathā hi, mat-kāmā mayi kāmaḥ, "katham asmākam anyasmin patitvaṁ svapnavat vilīyeta" iti, "śrī-kṛṣṇa eva jāgaraṇavat tat-prādurbhāvaḥ" ity abhilāṣo yāsāṁ tathā satyo māṁ ramaṇaṁ prāpuḥ |
jāra-buddhi-vedyam apīti śrī-svāmi-vyākhyānāt |
ye yathā māṁ prapadyante [gītā 4.11] iti śrī-bhagavad-gītātaḥ, yathā iti yad-abhilāṣeṇaivety arthaḥ, tat-kratu-nyāyāt |
svayam evedaṁ dṛṣṭvā dṛṣṭānta-dvārā bodhitam, mayy āveśya manaḥ kṛṣṇa [bhā.pu. 10.47.36] ity anantaram |
yā mayā krīḍatā rātryāṁ vane’smin vraja āsthitāḥ | alabdha-rāsāḥ kalyāṇyo māpur mad-vīrya-cintayā ||
[bhā.pu. 10.47.37]
atra tāsāṁ tān patīn tāṁś ca dehāṁs tyaktavatīnām aupapatyaṁ na sambhavatīty jāratvena ramaṇatvena ca mat-prāptau mat-kāruṇyaṁ tu parama-sahāyakam ity āha abalā iti |
na vidyate balaṁ mat-sāhāyyaṁ vinā anyad yāsāṁ tādṛśya iti |
aho āstāṁ nitya-preyasīnāṁ vārtā, tāsāṁ saṅgād anyā api sahasraśas tathā māṁ prāpur iti |
tāsāṁ nitya-priyāṇām avataraṇa-vaśād vismṛtātma-sthitīnām apy antaḥ sva-svabhāvād aghavijiti rati-śrī-bhṛtāṁ nitya-kānte | viśvastānām amuṣmāt para-sadana-gati-kleśa-bhājāṁ varītuṁ taṁ tṛṣṇā sāpi na syād ahaha sadaphalā kaḥ pratīyād amutra ||
[go.ca. 1.15.63]
tasmāl lalita-mādhava ivātrāpi vivāha-ghaṭenaiva samañjasā |
dāmpatyaṁ vraja-subhruvām aghajitā yaj jātam etat paraṁ kāvyasya prathitena nirvahaṇa-kṛt kiṁ tv eṣu rāgasya ca | rāgaḥ so’py anupadrava-sthiti-mithaḥ-saṅgāspadas taṁ tyajann ātmīyāpadam antarā viharaṇaṁ dadhyād vṛthā janmatām ||
[go.ca. 2.35.88]
pūrvaṁ durlabhatā tato gurujana-dhvasta-prayatnātmatā tat-paścāc chruti-loka-laṅghir abhasāt saṅga-prathāṅgīkṛtiḥ | tasmād dūra-mahā-viyoga-racitā tat-prāntam udvāhataḥ prāptaṁ cen mithunaṁ mitho hari-ramā-rūpaṁ sukhaṁ kiṁ param ||
kṛṣṇaṁ kāntatayānupetya purataḥ svaṁ nitya-kāntaṁ tu tās tatrāpy anya-kare nipatya balān nirvāhya dharmaṁ nijam | tatrāpīṣṭam amuṁ kathañcana rahaḥ prāpyāpi viśleṣitāḥ puṇyāt taṁ patim etya sarva-jagatām antar vyadhur nirvṛtim | nāmūṣāṁ sahajānurāga-vibhutā bhī-nirmitā kiṁ nu bhīr laṅghyā syān na tu veti tat-prabalatā-jñānārtham antaḥ kṛtā | taj-jñātaṁ nija-dharma-setu-dalanāt tasyās tathā vismṛtis tadvad bhāti yathā parīkṣita-vaco’py agre muhur dṛśyate ||
[go.ca. 2.36.15]
kaṁsārer akuto-bhayasya na bhayaṁ tad-bhakta-vṛndasya ca hrīḥ kintv asti samasta-sad-guṇa-maṇes tat-subhruvāṁ kiṁ punaḥ | tatra hrīr duritottarā yadi tadā nindāspadaṁ yady asau gopyo narmaṇi gopana-sthiti-mayī puṣṇāty adas tarhi tu ||
asyāḥ santu sahasraśaḥ patiparā nāsūya-stave yā nijaṁ lokaṁ dharmam api śritā na tu punaḥ svaṁ svaṁ patiṁ kevalam | gopīr naumi nija-prasiddham api yās taṁ taṁ vihāya sphuṭaṁ nirṇīya sva-rati-pratīti-vibhavāt kṛṣṇaṁ patiṁ bhejire ||
sāvitrī brahmaṇaḥ strī hima-giri-tanujā candra-maules tathā mā viṣṇoḥ kṛṣṇasya rukmiṇy api jagati bhaved bāḍham akṣṇoḥ sukhāya | rūpaṁ svasyāpi vismāpana-mayam abhitaḥ śobhayan svīyam āsīd rāse yāsāṁ rucā tā yadi nahi vivahed astu vā dhātu-mūrdhni ||
[go.ca. 2.35.22]
ataḥ kaṁsa-vadhāt prācīnānāṁ līlānāṁ sadyastanatāṁ matvā yad upāsanaṁ kutrāpi dṛśyate tat khalu,
evaṁ vihāraiḥ kaumāraiḥ kaumāraṁ jahatur vraje | nilāyanaiḥ setu-bandhair markaṭa-plavanādibhiḥ ||
ity-ādi-rītyāvatāra-līlānanantaravat pūrvam atītām api tāṁ tāṁ nija-līlāṁ bhakta-bhakti-viśeṣānurodhena tadā tadā prakaṭīkarotīty eva mantavyam |
yad-yad-dhiyā ta urugāya vibhāvayanti tat-tad-vapuḥ praṇayase sad-anugrahāya [bhā.pu. 3.9.11] ity ādeḥ |
tatra bālya-līlopāsanā gṛhīṇām api dṛśyante kaṁsa-vadhāntar-līlāyā ante |
kintu tatra svecchayā racitāyā api sambhoga-līlāyāḥ sampannatvam eva sammatam, na tu samṛddhimataḥ |
bhakta-bhakti-viśeṣānurodhena tadā tadā darśitānāṁ tu tato nyūnatvam evābhipretam, kim uta samṛddhimata iti |
kāsāñcil līlānāṁ prakaṭa-prakāśa-gata-tat-tal-līlā-tulyānāṁ tat-tan-mantropāsaka-sampradāyāvacchinna-parasparānurodhena nityāsthitir avagamyate, na tu sarvāsām api prakaṭa-līlānāṁ nityatvena ca kāliya-hrada-praveśādi-līlānāṁ mahā-duḥkha-mayatvena kāsāñcin muhur āgantṛ-bhara-vyākulī-kṛtatvena prākṛta-miśratvena ca virodhāt |
yoga eva bhaved eva vicitraḥ ko’pi mādanaḥ | yad vilāsena śobhante nityalīlāḥ sahasraśaḥ ||
ity atra yoga eveti sukhadānām evopādānena sahasraśaḥ iti saṅkhyollekhena ca tat-pratyākhyānāt |
praty anv api tāsāṁ nityatve citrya-tulyatve prāptyā līlātva-hānāc ca kriyatāṁ nāma tat-tad-upāsanā kaiścit parama-rasa-paripākas tu krama-līlāyām eva jāyate |
śrī-bhagavad-ādi-prakāśa-prācīna-parama-bhaktānāṁ vidagdha-mādhava-prakāśaka-grantha-kṛtāṁ cātraivāveśa-darśanāt |
rasika-jana-sukhārthaṁ sādhayāmāsa śaśvat kramam anurasa-pūraṁ sūdavat kṛṣṇa-candraḥ | kramam anurasayan yaḥ pūrtim āpnoti pūrtyāṁ saphalam iha paraṁ syāt tatra vaidagdhyam asya ||
[go.ca. 2.37.152]
tathā coktaṁ prapañcaṁ niṣprapañco’pi [bhā.pu. 10.14.35] ity ādi ||