nāyikāyā yatheti saṅkṣipta iti śeṣaḥ |
cumbe iti pūrvavat pūrva-rāgānantaraṁ tayor eva milane śrī-rādhā-kṛta-saṅkṣiptopacāro vṛndayā śrī-paurṇamāsī-purato nivedyate |
nava-samāgame viṣaye cumbe cumbane iti vyadhikaraṇe saptamī |
paṭena vastreṇāvṛtam ācchannaṁ mukhaṁ yasyāḥ tathābhūto’bhūt |
tathā āliṅgane kuṭilitā vakrīkṛtā aṅgam eva latā yayā tathābhūtā āsīt |
tathā kathāsu prema-saṁlāpeṣu avyaktā vaisvaryodgamenāsphuṭā vāk vāṇī yathā tathābhūto’jani jātā |
tathāpi rādhadhusūdanasya modanānandam eva vidadhe cakāra, na tu tat-tat-krīḍāyā asvācchandyenāparitoṣa-leśam api |
vāmatā durlabhatvaṁ ca strīṇāṁ yā ca nivāraṇā ity ādinā vāmatāyāḥ parama-rasāvahatvāt |
vidagdha-mādhave ca viśākhāyāḥ sollāsa-vacanaṁ lalitāṁ prati—
śaśi vyomotsaṅgaṁ śaśinam abhitaḥ kānti-lahari puro vṛṇdāraṇyaṁ sumukhi sahasā kānti-laharim | harir vṛṇdāraṇyaṁ harim api kileyaṁ tava sakhi sakhiṁ preṇaḥ puro nija-suṣamayāmaṇḍayad ayam ||
[vi.mā. 3.49]
dhṛte pāṇi-dvandve jhaṭiti jhaṇitaṁ ratna-valayair hṛte nīvī-granthau mukharitam amandaṁ rasanayā | priyāyāḥ svānanda-pratihata-dhiyaḥ kintv apaghano ghanottṛṣṇaṁ kṛṣṇaṁ prati samatanot tarjanam iva ||
[a.kau. 5.14]
atra milana-samaye sa-parijanayos tayor vinoda-viśeṣa-prapajīvco, yathā vidagdha-mādhave |
gatānāṁ rādhāyāḥ stana-giri-taṭe yogam abhito vivikte muktānāṁ tvam iha tarali-bhuya tarasā | viśuddhānāṁ madhye praviśa saraṇārthi sahṛdayā bhajante sād-guṇyād api pṛthula-doṣaṁ hi puruṣam ||
[vi.mā. 3.35]
punaḥ saiva śrī-rādhāyā vākyam anuvadati—
cetas tāmyati me bhayormibhir alaṁ pāṇi-dvayaṁ kampate kaṇṭhaḥ sajjati hanta ghurṇati śiraḥ svidyanti gātrāṇy api | goṣṭhākhaṇḍala caṇḍa-sāhasa-vidhau tenāsmi nāhaṁ kṣamā yad durād abhisārito niśi bhavān etan mama kṣāmyatu ||
[vi.mā. 3.36]
tataḥ śrī-kṛṣṇasyoktiḥ śrī-rādhāṁ sambodhya—
tvayāhutaḥ pārśve praṇaya-nikurambeṇa rabhasād asiddhārtho rādhe bhavitum iha yuktaḥ katham aham | śriyākṛṣṭaḥ kṛṣṇāyasa-maṇir ayas-kānta-śilayā sphuṭaṁ tām aspṛṣtvā bhajati kim adure sthagitatām ||
[vi.mā. 3.37]
tad anu lalitayā dharme upālambhyamāne sati sa evāha—
sakhi nirbharam anuraktāḥ praṇayinam anuyānti dharmam api hitvā | iyam ati-rāgā prācī cumbati vidhum indra-nāthāpi || [vi.mā. 3.38]
tad anu lalitām ābhāṣya śrī-rādhoktiḥ—
samantān me kīrtir mukharita-sati-maṇḍala-mukhā kalaṇonmuktaṁ kulam avikala-śrīr api patiḥ | calac-cillī-līlā-jita-madana-dhanvoddhatir ayaṁ tad asminn ārambhe hṛdayam aphalaṁ viklavayati || [vi.mā. 3.39]
tataḥ śrī-kṛṣṇasya svagata-vitarkān manasa āśvāsaḥ—
dhāvantyāḥ śruti-śaṣkulī-parisaraṁ saṅgād apāṅgād apāṅga-śriyo dhatte hīraka-kuṇḍalaṁ marakatottaṁsa-dyutiṁ subhruvaḥ | vāg-antaḥ smita-bhāg vibhāti tad idaṁ sāṅke sakhī-śikṣayā vaimukhyaṁ kila kṛtrimaṁ vilasati klāntiṁ mano mā sma gāḥ [vi.mā. 3.40]
tad anu tasyaiva sānurāgoktiḥ—
karṇa-dvandvam idaṁ rutair iha kuhū-kaṇṭhasya kuṇṭhī-kṛtaṁ sadyaḥ komala-bhāratī-parimalenollāghaya ślāghayā | niḥśaṅkaṁ kila śitalī-kuru parirambheṇa rambhoru me gambhīra-smara-vahni-tāpa-lahari-pāṭrāṇi gātrāṇy api || [vi.mā. 3.41] ayam atra nisarga-śītalaḥ sakhi rādhā-kucayor avasthitim | nava-kāñcana-kumbhayor ahaṁ sphurad indīvara-dāmavad bhaje ||
[vi.mā. 3.42]
ahīno bhrū-gucchaḥ kuṭila-valanair veṣṭayati māṁ kharas te netrānto mayi vitanute tāḍana-vidhim | pralambaḥ keśānto harati haṭha-vṛttyā mama balaṁ bhajadbhis tvām etair aham iha jitair asmi vijitaḥ ||
[vi.mā. 3.43]
tato lalitayā śrī-rādhā-sevāyām uddiṣṭāyāṁ punaḥ śrī-kṛṣṇoktiḥ—
kiṁ candanena kucayo racayāmi citram uttaṁsayāmi kabarīṁ tava kiṁ prasūnaiḥ | aṅgāni laṅgima-tarāṅgi kareṇa kiṁ vā saṁvāhayāmy atanu-kheda-taraṅgitāni || [vi.mā. 3.44] śaṅke cirāt kim api raṅgaṇa-puṣpa-saṅghaḥ puṇyaṁ purā parama-tīrtha-vare vyadhatta | yasmān mamāpy asulabhe madirākṣi sākṣād aṅgī-cakāra tava vakṣasi saṅga-saukhyam ||
[vi.mā. 3.48]
kva tapas tathā mamāste lilāmbuja-hatim avāpnuyāṁ yena | māṁ cañcalena tāḍaya locana-kamalāñcalenāpi ||
[vi.mā. 3.49]
padminyās te sumukhi parama-prema-saurabhya-pūro dūrotsarpī yad-avadhi mudā kṛṣṇa-bhṛṅgena bheje | ākrānto’yaṁ tava nava-mukhāmbhoja-mādhvīka-pāna- pratyāśābhis tad-avadhi ruvan saṁbhramī bambhramīti ||
[vi.mā. 3.52]
muktānām upalābhyām eva kucayoḥ sālokyam ālokya te hitvā saṅgam ahaṁ samasta-suhṛdāṁ kaivalyam āsedivān | vaiṣamyaṁ tilam apy anāśritavatoḥ sāndrāmṛta-syandibhir māṁ purṇaṁ kuru tanvi turṇam anayoḥ sāyujya-dānotsavaiḥ ||
[vi.mā. 3.53]