saundaryādi-guṇānāṁ ślāghā praśaṁsā |
atra guṇa-kīrtanākhyāvasthāyāṁ vepathur ity ādayo’nubhāvāḥ |
yāntya iti śrī-rukmiṇyā brāhmaṇa-dvārā śrī-kṛṣṇe sandeśa-lekhaḥ |
madhupate madhu-vaṁśotpattyāṅgīkārāt tat-pālaketi prapanna-jana-svīkāre yogyāvaśyakatoktā |
tava rūpa-sampada eva madhūni teṣām |
teṣām asamānordhvatvena prasiddhānāṁ gandhaṁ saurabhaṁ mama cittam eva bhṛṅgaṁ kartā dūre vidarbha-purāt vindan labhamānaḥ san dhṛtiṁ dhairyaṁ na hi tanoti nālambate |
tanotīty atra bibhartīti pāṭhaś ca |
teṣāṁ keṣāṁ ? yeṣu rūpa-sampan-madhuṣu yuvatayas taruṇyo dvārakādi-vāsinyaḥ sahavāsān nirantarālokane tṛṣṇāṁ lālasāṁ yāntyaḥ prāpnuvantyo ghūrṇāṁ vihvalatāṁ bhajante |
pratyaṅgaika-deśastha-saundaryasya kaṇikāyā apy anubhave’sāmarthyād vaivaśyāpatteḥ |
tathā yāni rūpa-sampan-madhuni karma-bhūtāni, vismāpanaṁ svasya ca iti rītyā, aparikalita-pūrvaṁ ity ādau, prekṣya yaṁ lubdha-cetāḥ sarabhasam upabhoktuṁ kāmaye rādhikeva ity-ādi-diśā ca bhavān svayam api ācamya anubhūya āsvādyeti yāvat romaharṣaṁ paramāpūrva-darśanān mahā-camatkāram āpannaḥ san romāñcaṁ prayāti prāpnoti |
dhāma śyāma-mayātayāma-madhuraṁ tal-locanānandanaṁ kastūrī-ghanasāra-kuṅkuma-rasāmodī sa gātrānilaḥ | ālāpaḥ sa sudhāmbudher api taraskārī babhūvādhunā sammohāya vinodanāya manasaḥ kṣobhāya lobhāya ca || ||
[a.kau. 5.39]