vicittatā cetanā-rāhityam ||
pūrva-rāga eva tasyā eva śrī-kṛṣṇālabdhija-prauḍha-vedanayā mūrcchām ākalayya viśākhā sahasā śrī-kṛṣṇāntikam āgatya tad-vṛttāntaṁ sa-viṣādam āvedayati |
snuṣāyā vadhvāḥ nāsā nāsikā śvāsa-parāṅmukhī śvāsena rahitā tathā dṛṣṭī netre ca vighaṭite vivartite kathaṁ kutaḥ ? hā viṣāde |
bhūtāveśam āśaṅkya—bho lalite ! kṛṣṇa-tilān mama kare arpaya dehi, apāmārjanam ariṣṭa-nirasanaṁ kuryām iti evam ānuṣaṅgikatayāpi śrī-rādhā-śvaśrvā jaṭikayoccārite kṛṣṇeti varṇa-dvaye tasyā karṇayoḥ parisaraṁ samīpa ārohati prāpnuvati sati sakhī śrī-rādhikā tatra mūrcchāyāṁ tvām eva hetuṁ kāraṇaṁ sūtritavatī granthitavatī ghaṭitavatīti yāvat |
sūtra granthe iti curādāv ad-antaḥ |
eva-kāreṇānya-hetukatvāśaṅkā nirastā |
acyuteti—vraja-janārtihan ity ādinā |
goṣṭha-janābhaya-satra-mahā-vrata- dīkṣita bhavato mādhava bālā | katham arhati tāṁ hanta sanātana viṣama-daśāṁ guṇa-vṛnda-viśālā ||
[gītāvalī 9]
ity ādinā ca vrajastha-jana-mātrasyāpi mahārti-nāśaika-vratatvādi-guṇa-guṇeṣu apracyuta askhaliteti sambodhanena, smarāturaṁ daivata-vaidya-hṛdya tvad-aṅga-saṅgāmṛta-mātra-sādhyam |
nivṛtta-bādhāṁ kuruṣe na rādhām upendra vajrād api dāruṇo'si ||
[gī.go. 4.20] itivat tasmin upālambhaḥ sūcitaḥ |
tena ca nātivilambena tasyā samīpam āgatya sva-saṅgāmṛta-dānenāpārakaṣṭāmbudes tām uddhṛtya sandhukṣayeti dhvanitam ||