kośala-pateḥ sabhāyāṁ yadṛcchayā tatrāgatena śrī-nāradena svabhāvata eva śrī-kṛṣṇasyātulordhva-guṇa-gaṇotkarṣe vīṇayā gāyati sati avarodha-candra-śālikā-gavākṣatas tac chrutvā śrī-kṛṣṇe jāta-bhāvā nāgnajitī sva-sakhīṁ taṁ sautsukyaṁ pṛcchati |
he sakhi ! kṣitīśitur mat-pituḥ kośala-pateḥ sadasi sabhāyāṁ vīṇayā dīvyati vīṇā śilpam asyeti vā vaiṇikaḥ, tena dīvyati khanati jayati jitaṁ [pā. 4.4.2] ity atra, śilpaṁ [pā. 4.4.55] ity atra ca sūtra-dvaye ṭhako vidhānāt |
muniḥ śrī-nāradaḥ vaiṇavikatvena tasyaiva prasiddheḥ |
pravīṇa-dhīḥ nipuṇa-buddhir iti paramānurāgavattayā mahāveśepi gāna-kalānāṁ tālādīnāṁ suṣṭhu sad-bhāvāt |
āveśam āha—udgatāni aśrūṇi netrayor ambūni yasya saḥ |
kaṁ janam ity aśruta-pūrvatvaṁ tasya sūcitam |
upavīṇayati upa adhikaṁ pituḥ samīpe vā vīṇayā gāyati satyāpapāśa [pā. 3.1.25] ity ādinā ṇic |
kiṁ kurvan ? mama nayane karma-bhūte udgatāny aśrūṇi yayos tādṛśe praṇayan, tat tu sadyaḥ śravaṇārambhata eva, taṁ māṁ kathayeti śeṣaḥ ||