śrī-kṛṣṇe gocāraṇārthaṁ vṛndāvanaṁ prayāte sati, kasyāścid vraja-devyās tad-āgamana-cintā-pūrvaka-tad-rūpa-mādhurya-vilāsādi-bhāvanayātiśaya-citta-dravatvam ālakṣya, tatrāpy aśruṇor atyudrekatām anubhūya, vṛndā tām eva sambodhya śleṣālaṅkāreṇa tad varṇayati |
kampitaṁ gātraṁ yasyā he tathā-bhūte ! sāmprataṁ samprati kṛṣṇa-vartmani śrī-kṛṣṇasya gṛhāgamanādhvani, pakṣe agnau, kṛto’bhiniveśo yayā tathā-bhūtāsi tvam |
dṛṣṭānta-garbha-śleṣālaṅkāreṇa tad eva sambhāvayati—te tava manaḥ snehasya prema-bhedasya yaḥ pūraḥ pravāhaḥ atiśayas tasya yaḥ paripākaḥ parākāṣṭhā, tan-mayaṁ tat-svarūpam |
ata eva vilīnaṁ drutaṁ kiṁ kathaṁ na bhaviṣyati, api tu bhavitum arhaty evety arthaḥ |
pakṣe, snehasya navanītasya yaḥ pūras tasya yaḥ paripākas tan-mayaṁ tat-svarūpam iti vilīnatā-dharma-sāmyāt manaso navanītatvaṁ dṛṣṭānta-garbhaṁ kṛṣṇavartma-sneha-śabdābhyāṁ śleṣaḥ sphuṭa eva ||