asyā iti śrī-kṛṣṇena saha śyāmāyāḥ kuñja-gṛhe’nyonya-sandarśane jāte sati tad-ubhayor api citta-dravatayā sāttvikodrekodayaṁ vilokya śrī-kṛṣṇaṁ sambodhya śrī-vṛndā varṇayati |
he mukunda ! tvad-vadane asyāḥ śyāmāyāḥ purastāt purataḥ vyaktiṁ gate sati yadi asyā mana eva haiyaṅgavīnaṁ hyo go-dohodbhavaṁ ghṛtaṁ dravatām avindata prāpa, nāścaryam idaṁ |
tatra hetu-garbha-viśeṣaṇam—tvad-vadane |
kiṁ-bhūte ? saroja-suhṛdi sūrye |
kintv āścaryam idam eva |
kiṁ tat ? tatra virodhālaṅkāreṇa śrī-kṛṣṇasya mano-dravaṁ jāḍyaṁ ca varṇayati |
sakhyāḥ śyāmāyāḥ mukhendau milite saṅgate sati purastād ity asyātrāpi sambandhaḥ |
bhavac-ceta eva candramaṇiś candrakānta-śilā jalatayā dravan sravan san salilatvena bhūyaḥ punaḥ stabdho babhūva |
virodha-pakṣe ḍa-layor ekatvāt jaḍatayā bhūyaḥ acalaḥ parvato babhūva |
kunda-danti dṛśor dvandvaṁ candrakānta-mayaṁ tava | udeti hari-vaktrendau syandate katham anyathā || ||
[la.mā. 9.13]