sāmānyataḥ sarvāsāṁ vraja-devīnāṁ śrī-kṛṣṇe sneham udāhṛtya śrī-rādhāyās tasmin tam udāharati—yathā veti |
śrī-kṛṣṇa-mukha-saundaryāvakalanena dravac-cittāyāḥ śrī-rādhāyāḥ sveda-stambha-romāñcādi-sāttvikeṣu satsv api tatrāśrūṇām atyudrekatām anubhūya, tām eva sambodhya vṛndā rūpakālaṅkāreṇa varṇayati |
tava dṛśau netre eva cakorau, hari-mukham eva vidhuś candraḥ, tasya jyotsnā kāntir eva sīdhur mādhvīkaṁ, tam analpaṁ bahutaraṁ pibantāv api antar-manasi tṛptiṁ katham api prakāreṇa na prāpsyataḥ na lapsyete |
tayor atṛpti-hetuṁ darśayati—āghūrṇantāv ity ardhena |
yat yasmāt etau dṛk-cakorau mada-kalatayā āghūrṇantau santau, tam eva jyotsnā-sīdhuṁ bhūyo bhūyo muhur muhur iha vṛndāvana-nikuñja-pradeśe bāṣpa-pūrāṇāṁ chalena vyājena vamataḥ udgirataḥ |
yataḥ suṣṭhu mugdhau jyotsnā-sīdhor apāratvena dehe’saṁvṛtatvāt punaḥ punas taṁ vamator api tayoḥ punaḥ punas tat-pāne pravṛttyātiśaya-mūḍhau |
vastutas tu tat-pānodgatānandotphullatādinā parama-sundarāv ity arthaḥ |
mugdhaḥ sundara-mūḍhayoḥ iti koṣaḥ |
antas tarṣaṁ jagati tṛṣitaiḥ kāmam ācamyamāṇaḥ śaityādhāraḥ sumadhura-raso vicchinatty eva sarvaḥ | keyaṁ rādhā-vadana-śaśinaḥ kānti-pīyūṣa-dhārā yā bhūyiṣṭhaṁ prathayati muhuḥ pīyamānāpi tṛṣṇām || iti |
[la.mā. 2.25]
anyatra ca śrī-kavi-caraṇair evoktam |
tatra śrī-rādhāyā, yathā—
nīvī-bandhe’py atiśithilite sveda-sandoha-maitrī- ruddha-śroṇī-pulina-rasanām unnatāraṅga-raṅgām | ādya-drava-dravad-abhihṛdāṁ vismṛtāśeṣa-bhāvāṁ gāḍhotkaṇṭhā-nicaya-racitoddāma-vaiklavya-vijñām ||
rādhā-kṛṣṇayor yugapad, yathā—
pulakita-vapuṣau śrutāśru-dhārā snapita-mukhāmburuhau prakampa-bhājau | kṣaṇam atigūḍha-gadgadāḍhya-vācau madana-madonmada-cetasau smarāmi ||
atra smarāmīti kriyāyāḥ pūrva-padyenāpi sambaddhaḥ ||