kasyāścin mugdhāyā vraja-sundaryāḥ priya-sakhyā śrī-kṛṣṇe raty-āvirbhāvanam upāyāntarāsādhyaṁ matvā, śrī-kṛṣṇāsvādita-tāmbūla-carvita-leśe’lakṣitam eva tan-mukhe nyaste sati, jāta-bhāvāyāṁ tasyāṁ sāttvikādi-vikārān ālakṣya, paurṇamāsī tāṁ sakhīṁ sambodhya tat-kāraṇaṁ niścinoti |
āli ! he sakhi ! itthaṁ tava sakhī mugdhāprauḍhāpi adya samprati sadyas tat-kālam eva |
itaḥ-pūrvam asyā etādṛg-daśā-lokanābhāvāt yad yasmāt aṅgaṁ pulakayati pulaka-yuktaṁ karoti, tathā gātra-bhaṅgam aṅga-moṭanaṁ ca sevate racayati bhṛśaṁ, tathā hṛdi hṛdaye taraṅgaṁ kampātiśayaṁ vahati dadhāti, tat tasmāt sphuṭaṁ śaṅke aghadamanasya śrī-kṛṣṇasya vaktrāt mukhād udgīrṇaṁ tāmbūlam alpaṁ kiñcit aviditam ajñātaṁ yathā syāt tathāsyās tava sakhyā āsye mukhe tvayā nyastam arpitam ||