tal-lakṣaṇaṁ yathā tatraiva— bhinnayor hetunaikena bhinnenāpy upajātayoḥ || [bha.ra.si. 2.4.238] iti |
tatra eka-hetujayor yatheti |
dvārakāyāṁ nava-vṛndāvane kandarā-madhya-likhita-citra-darśane govardhanoddhṛti-līlaṁ śrī-kṛṣṇaṁ dṛṣṭvā śrī-rādhā tadānīntana-pūrvāvasthā-smaraṇād ākula-hṛdayaivāha |
samastāḥ sarvā yā vallavyaḥ gopyas tāsāṁ hṛdayaṁ kartṛ apūrva-vidhaṁ sahaiva mitho virodhi-bhāva-dvayenākrāntatvāt āścarya-prakāraṁ yathā syāt |
yugapad ekadaiva dvidhā dvividhaṁ viṣaṇṇaṁ hṛṣṭaṁ ca babhūva |
apūrva-vidhatvam eva hetu-garbha-viśeṣaṇa-dvayena darśayati—kimbhūtaṁ hṛdayaṁ ? śrī-kṛṣṇa-kara-sthasya śikhariṇaḥ parvatasya yo bharo bhāras tasya yo vitarkaḥ āśaṅkā tena prataptaṁ jvalitaṁ viṣaṇṇaṁ, tathā priyasya svācchandyenāharniśaṁ sapta-dina-rātraṁ vyāpya īkṣayā darśanena samahaṁ so’savaṁ hṛṣṭaṁ ca |
atra bhāva-dvayotpattau ekaḥ kṛṣṇa eva hetuḥ ||