śrī-rādhāyāḥ suptim udāhṛtya śrī-kṛṣṇasyāpi tām udāharati—yathā veti |
krīḍā-kuñje vihārāntaraṁ nidritasya śrī-kṛṣṇasya veṇu-jihīrṣayā dhṛta-kautukāt śrī-rādhāṁ dṛṣṭvā laitāntarataḥ sthitvā vṛndā varṇayati |
ābhīrendra-sutasya śrī-kṛṣṇasya gaṇḍa eva mukuro darpaṇas tatra svāpnībhiḥ svapna-bhavābhiḥ svapnānubhūtābhiḥ līlābhiḥ ullāsitaṁ prakāśitaṁ pulakaṁ romāñcaṁ vilokya sā rādhā tasya jāgaraṁ prabodhaṁ niścinvatī satī veṇor haraṇam evotsava ānandas tasmin dhṛtā navotkaṇṭhā yayā tathā-bhūtāpi cakitā bhītā satī talpāñcale śayyaika-deśe asya karataḥ hastāt visrastaṁ galitam api taṁ veṇuṁ hartum apanetuṁ nādhyavasasau adhyavasāyaṁ na kṛtavatī |
eṇekṣaṇā mṛga-locaneti viśeṣaṇaṁ tu tadānīṁ caurya-śaṅkayā netrayoś cāñcalyātiśayābhiprāyeṇa ||