padmāyāḥ katthanam udāhṛtya nātimanas-toṣāt svāśraya-padāravinda-yugalāyāḥ śrī-vṛndāvaneśvaryāḥ utkarṣam abhidadhānaiḥ kavi-caraṇair udāharaṇāntaram ārabhyate yathā veti |
saubhāgya-pūrṇimāyāṁ saṅkarṣaṇa-kuṇḍa-samīpe śrī-kṛṣṇena saha militāyāṁ sa-nija-priya-sakhyāṁ candrāvalyāṁ yadṛcchayā kṛṣṇam anveṣayantī tatra militā lalitā prasaṅgataḥ padmā-śaivyā-purataḥ spardhayā galita-dhairyā satī sva-pakṣotkarṣam āviṣkaroti |
he sahacari padme ! vṛṣabhānujayā vṛṣaravi-stho yo bhānuḥ sūryas tasmin jātayā, pakṣe śrī-rādhayā vara-tviṣā tīvra-kiraṇeneti viśeṣya-padaṁ, pakṣe varā śreṣṭhā tviṭ kāntis tasyās tayeti rādhāyā viśeṣaṇaṁ prādurbhāve prākaṭye upagate prāpte sati |
candrāvalīti candra-śreṇī, pakṣe śrī-kṛṣṇa-preyasī |
candrāvalīnāṁ śatāny api nirdhūta-kāntīni vigata-prabhāni bhavanti, pakṣa-dvaye’pi sāmyam |
pūrva-rasāmṛte’pi rūpa-tāruṇyābhyāṁ, yathā— yasyāḥ svabhāva-madhurāṁ pariṣevya mūrtiṁ dhanyā babhūva nitarām api yauvana-śrīḥ |
seyaṁ tvayi vraja-vadhū-śata-bhukta-mukte dṛk-pātam ācaratu kṛṣṇa kathaṁ sakhī me ||
[bha.ra.si. 2.4.44] etad-apekṣayaiva tāruṇyaja-garvodāhṛtir atra na kṛteti ||