eṣāṁ lakṣaṇaṁ ca tatraiva, yathā— ekadā vyaktim āpannāḥ pañca-ṣāḥ sarva eva vā |
ārūḍhā paramotkarṣam uddīptā iti kīrtitāḥ ||
[bha.ra.si. 2.3.79] snāteti |
gṛhād abhisṛtya saṅketa-līlā-kuñje śrī-kṛṣṇāgamanāpekṣayā paramotkaṇṭhām āpannāṁ śrī-lalitāṁ dṛṣṭvā tat-priya-sakhī daivayogato vilambamānasya śrī-kṛṣṇasyāntike tam atiśīghraṁ tatrāninīṣus tasyās tāṁ daśām āvedayati |
asau lalitā te tava nava-saṅgamāya nava-saṅgamaṁ prāptuṁ sajjā udyuktā satī vartate avatiṣṭhate |
nava-saṅgama-sajjatvam evāha ṣaḍbhir viśeṣaṇaiḥ |
kiṁ-bhūtā ? netraja-nirjharo’śru-pravāhas tena snātā |
tathā svedāmbūni gharma-jala-bindava eva muktāvalis tāṁ dadhatī bibhratī |
tathā romāñcānāṁ pulakānām utkarāḥ rāśayaḥ, ta eva kañcukas tena nicitā vyāptā |
tathā śrīkhaṇḍaś candanaṁ tadvat pāṇḍuḥ śuklā dyutir yasyāḥ sā |
tathā khañjantī ardhaṁ niḥsarantī mañjulā manoharā ca yā bhāratī vāṇī, saiva savayoḥ sakhī tayā yukteti tatra saṅketa-sthale tasyā ekākitayā sthitiḥ sūcitā |
tat tu tasya śīghra-gamanāyeti bhāvaḥ |
tathā sphurantī dedīpyamānā etair nava-saṅgamodita-paricchadair ity arthaḥ |
tathā stambhāśritā stambhaṁ sthūṇāṁ pakṣe stabdhatvam āśritāvalambitā |
atra kramād aśru-sveda-pulaka-vaivarṇya-svarabheda-stambhānāṁ ṣaṇṇāṁ sattvikānām udgama uktaḥ ||
pūrva-rasāmṛte ca, yathā— adya svidyati vepate pulakibhir nispandatām aṅgakair dhatte kākubhir ākulaṁ vilapati mlāyaty analpoṣmabhiḥ |
stimyaty ambubhir ambaka-stavakitaiḥ pītāmbaroḍḍāmaraṁ sadyas tad-viraheṇa muhyati muhur goṣṭhādhivāsī janaḥ ||