khilaṁ nyūnaṁ kṛṣṇasya vyāsasyāśramaṁ prāg udāhṛtaṁ sarasvatī-taṭastham |
atra bhagavad-avatāratvād asambhāvināv apy asarvajñatā cittāprasādādau vyāsasya svayaṁ bhagavatā śrī-kṛṣṇenaiva sva-sadṛśasya sarva-śāstra-śiromaṇeḥ śrī-bhāgavatasya prārdurbhāvārtham eva balād upapāditāv ity avasīyate |
yathā brahma-mohana-prastāve sva-līlā-saundaryārthaṁ baladevasyāpi asarvajñatā kalpitā nāradopadeśāt prādurbhūte ca sati yasmin sarvaṁ mad-bhakti-yogena mad-bhakto labhate’ñjasā [bhā.pu. 11.20.30] iti,
kiṁ vā yogena sāṅkhyena nyāya-svādhyāyor api | kiṁ vā śreyobhir anyaiś ca na yatrātma-prado hariḥ ||
[bhā.pu. 4.31.12]
iti vākyābhyāṁ sarva-puruṣārtha-mukhyo mokṣo’pi bhaktyaiva labhyate, na tu sādhanāntareṇeti sarva-śāstra-vilakṣaṇo’rthaḥ, sarvair eva dṛṣṭo bhavatīti jñeyam ||